Uz piketu bija atnākuši vairāki desmiti cilvēku ar bērniem, tādējādi solidarizējoties ar DĀR apsūdzēto sievieti, kura līdz ar notiesāšanu tiktu šķirta no saviem bērniem. Manāmi arī pensionāri un citi ģimenei sveši cilvēki, kuri sanākuši paust atbalstu Misānei.
Sanākušie tur rokās plakātus latviešu un angļu valodās, arī dāņu valodā. Pikets izvērtās emocionāls, un neiztika bez asarām.
Misānes māsa Mārīte Batraka piketā teica uzrunu, uzsverot, ka viņas māsa nav noziedzniece: "Lūdzam neizdot Kristīni tiesāšanai Dienvidāfrikai. Viņa nav ne noziedzniece, ne valsts nodevēja, ne narkomāne. Viņa ir māte, kas glāba savus bērnus."
“Viņa ir aizstāvējusi savus bērnus, un neko citu viņa nav izdarījusi. Bērnus tagad atstāt bez mammas? Tas ir vēl trakāk, nekā vispār var būt,” sacīja piketa dalībniece Dzintra.
“Nu ko šis cilvēks ir noziedzies? Viņa aizstāv tikai savus bērnus. Lai Dānija izdod viņu tiesāšanai Latvijā, lai viņa izcieš savu sodu Latvijā, nevis tur. Mēs zinām viņu cietumus un kas tur notiek. Tur viņa ir nolemta nāvei,” sacīja piketa dalībnieks Jānis.
Piketa laikā no vēstniecības ne viens ārā pie viņiem neiznāca, un arī Latvijas Televīzija, atkārtoti sazinoties ar vēstniecību, saņēma atbildi, ka tā konkrētu personu lietas aizvien nekomentēs.
Tikmēr Latvija gatavojas plānam “B”. Proti, pēc sievietes nonākšanas Dienvidāfrikā tā vēlas lūgt pārņemt krimināllietu un to turpināt izmeklēt Latvijā vai arī pēc tiesas lēmuma lūgt sodu izciest Latvijā.
“Jārīkojas ir vēl, kamēr viņa vēl ir šeit, Eiropā. Tad, kad viņa tiks izdota, nebūs atpakaļceļa. Nebūs atpakaļceļa tāda iemesla dēļ, ka Dienvidāfrika pilnīgi ignorē Latviju,” norādīja Misānes māsa.
Latvijai patiesi patlaban nav nekādu savstarpējo līgumu ar šo valsti, tādēļ nevienā no institūcijām nevar atbildēt, cik reāli būtu to panākt.
Tagad Tieslietu ministrija sākusi to risināt, aicinot Dienvidāfrikas Republiku slēgt ar Latviju līgumu.
Cik tas būs veiksmīgi, arī grūti spriest. Ņemot vērā, to Dienvidāfrikas Republika nav izrādījusi atsaucību Latvijas lūgumam dzēst Kristīnes Misānes četrus gadus vecās meitas datus no Interpola reģistra.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) esot uzrunājis Dānijas premjerministri: “Tas, ko es lūdzu, ir veicināt, lai viņu tieslietu speciālisti runā ar mūsu tieslietu speciālistiem. Iespējams, ka varētu tādā ceļā atrast kādu risinājumu. Man nav nekādas indikācijas, ka tas ir iespējams vai tas nav iespējams.”
Skaidrs gan esot, ka notikušais Latvijai būšot mācība, un premjers šogad sola pievērst pastiprinātu uzmanību tiesiskumam un taisnīgumam, un cīnīties ar burta kalpiem, kas tālāk par likumā rakstīto neredzot.
KONTEKSTS:
Latvijas pilsone Kristīne Misāne 2018. gada maijā no Dienvidāfrikas Republikas aizbēga uz Latviju. Kristīne atzīst, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna – savas meitas – saskarsmes tiesības ar tēvu, kurš ir Dienvidāfrikas pilsonis. Kristīne par vardarbību no vīrieša puses jau bija vērsusies Dienvidāfrikas tiesībsargājošajās iestādēs, taču tas vīrieti sadusmoja vēl vairāk, un apdraudēta bijusi ne vien Kristīnes, bet arī meitas dzīvība un veselība.
2018. gada decembrī Kristīni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Kristīnei draud cietumsods līdz 15 gadiem, norāda viņas ģimene, norādot uz sliktajiem Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietu apstākļiem.
Lai gan Dānija vērsās pie Latvijas, mūsu valsts prokuratūra savu pilsoni neizprasīja izdošanai tiesāšanai Latvijā, jo noziegumu neuzskata par pārāk smagu. Tikai pērnā gada beigās Ģenerālprokuratūra aizsūtīja Dānijai vēstuli ar lūgumu apturēt Kristīnes izdošanu Dienvidāfrikai šīs valsts cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
