Prezidenta Andra Bērziņa rosināto grozījumu mērķis ir padarīt stiprāku un efektīvāku izpildvaru ar lielākām Ministru prezidenta pilnvarām. Grozījumu pamatojums izriet no apgalvojuma, ka pašreizējā kārtība neveicina attīstību, ir vāja politiskā atbildība un traucējoša sāncensība, nevis kopdarbs. Mērķis ir pāriet uz racionālo parlamentārismu, kas nozīmē palielināt Ministru prezidenta nozīmi. Izmaiņas paredz, ka ministrus, kuriem nu būs jādod svinīgais solījums, apstiprina prezidents. Saeima var šos Ministru kabineta locekļus, kuriem jābūt nevainojamai reputācijai, arī atcelt.
Priekšlikumus šīm izmaiņām uzklausīja Saeimas Juridiskās un citu komisiju deputāti, kas pauda arī asu kritika.
„Vai jūs nedomājat, ka ir jāraksta jauna Satversme? Un, ja jums tāda doma ir, tad pasakiet atklāti. Ja tādas domas nav, vai reforma nav pārāk radikāla, jo mums ir līdzsvars. Kur ir tā lielā problēma, kuras dēļ mēs gribam visu grozīt? Vai izpildvara ir neefektīva? Vai prezidents nevar strādāt? Grozīt grozīšanas pēc, lai sabiedrības acīs izskatītos pēc lieliem reformatoriem - to nedrīkst darīt," iebilda „Vienotības" deputāts Andrejs Judins.
To, ka šie grozījumi var būt par pamatu vēl citām izmaiņām, atzīst „Saskaņas centra" deputāts Andrejs Elksniņš:
„Ir nepieciešama diskusija arī par tautas vēlēta prezidenta institūtu. Un daudzās valstīs, ko komisija ņem par pamatu Ministru kabineta varas stiprināšanai, šāds institūts darbojas."
Nacionālās apvienības deputāts Einārs Cilinskis uzskata, ka jaunā sistēma varētu radīt konstitucionālās krīzes risku. Jo pastāv iespēja, ka Valsts prezidents nevēlas apstiprināt premjera izraudzītos ministrus vai arī ir problēmas ar saeimas vairākuma nodrošināšanu.
„Satversmes tēvi, veidojot šodienas sistēmu, ir lieliski izanalizējuši, kāpēc krīzes situācijas nav iespējams. Pilnveidojot Satversmi, cenšoties to nostiprināt vai efektivizēt, par to ir jādomā," uzmanīgs bija Cilinskis.
Inese Lībiņa-Egnere no Reformu partijas pauda bažas par to, ka līdzās valdībai, nepieciešams arī stiprināt parlamenta darbu, kuru traucē partiju sadrumstalotība. Arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants uzskata, ka vēl par jautājumiem priekšā sarunas:
„Opozīcija grib, lai parlamentam ir lielāka loma. Bet pozīcija grib lielāku varu Ministru kabinetam. Es domāju, ka šie priekšlikumi lieliski strādātu valstī, kur vēlēšanās uzvarētu viena partija."
Prezidenta Andra Bērziņa juridiskais padomnieks Reinis Bērziņš pēc tikšanās Saeimā atgādināja, ka vēl tikko budžeta nonākšana Saeimā bija pārbaudījums. Bet grozījumi paredzētu, ka tas nav iemesls, lai Ministru prezidents savu krēslu zaudētu. Grozījumi paredz arī kārtību, ka Saeima var izteikt neuzticību premjeram tikai tad, ja vienlaikus ir jauns premjers, kas nāk vietā. Bērziņš gan atzīst, ka visas izmaiņas īstenot neizdosies.
„Ir priekšvēlēšanu gads un vairākas iniciatīvas skar Saeimas deputātus. Ir arī Ministru prezidenta tiesību paplašināšana. Šajā gadījumā var būt indikācijas, ka kāds no grozījumiem netiks virzīts. Bet lielu daļu tomēr atbalsta: gan parlamentāro sekretāru lomas stiprināšanu, gan arī par konstruktīvās neuzticības ieviešanu. Tāpēc skatāmies cerīgi," norādīja padomnieks.
Grozījumi paredz palielināt parlamentāro sekretāru lomu, kurus apstiprinātu premjers, un parlamentārais sekretārs varētu aizvietotu ministru.
Saeimā jautājumu tālāk varētu skatīt īpaši izveidotā darba grupā vai apakškomisijā.
