“Par to droši vien jādomā kompleksi, kad tiek lemts par sabiedriskā medija padomi, kam gan vajadzētu būt maksimāli neietekmējamai un maksimāli pārstāvētai no daudziem pārstāvjiem, kas piedalās sabiedriskā pasūtījuma izstrādē. Un tad patiešām jautājums, ko tad dara šī padome, ja tai nav jāseko pat būtiskākajam uzdevumam.
Ja tie paliek tehniski jautājumi, tad nav nekādas vajadzības vēlēt Saeimai padomi, kura nodarbosies ar tehniskajiem jautājumiem,” sacīja Laizāne.
Viņa atzina, ka NEPLP pastāvēšana var nonākt zem jautājuma zīmes atkarībā no tās funkcijām.
Savukārt saistībā ar pašlaik notiekošo NEPLP locekļa vakantā amata kandidātu atlasi Laizāne atzina, ka garants piemērotākā kandidāta izvēlei būs politiķu vēlme iedziļināties: “Skumjākais, ka man jāsaka – laikam vairāk kritēriju nevaru nosaukt. (..) Balso par kandidātu simt deputāti, un ir tikai katra atbildība.”
Jau ziņots, pēdējā laikā tiek aktualizēts jautājums par NEPLP funkciju sadalīšanu sabiedrisko un komerciālo mediju uzraudzībā. Turklāt jau ilgstoši nav aizpildītas visas padomes locekļu vietas un konkursa norises kvalitāte tiek apšaubīta.
Tāpat šogad izveidota un darbu sāka mediju politikas nodaļa Kultūras ministrijā, kuras darbības mērķis arī ir stipra, caurskatāma, kvalitatīva mediju vide.
