Sadaļas Sadaļas

Denacionalizētu nama īrniece sūdzas par neielaišanu dzīvoklī; īpašnieki pārmet izspiešanu

Rīgā kāda denacionalizētā nama dzīvokļa īrniece netiek īrētajā miteklī, jo īpašnieki nedod viņai vārtu atslēgu. Savukārt īpašnieku pārstāvji pārmet īrniecei izspiešanu, prasot kompensāciju.

Slēgti vārti, uzlauztas durvis

Merķeļa ielas 9. nams atrodas pašā Rīgas sirdī. To savulaik projektējis pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Šajā īres dzīvokļu namā 45 gadus dzīvojusi arī Aija Gibala. Taču dzīvoklī viņa pašlaik netiek, jo ieejas vārti ir aizslēgti. Viņa stāsta – neveiksmīgi pazaudējusi vārtu atslēgu, bet nama saimnieki kategoriski atsakās īrniecei izsniegt jaunu.

“Es konstatēju, ka dzīvoklis ir uzlauzts, izdemolēts. Viņi vienkārši paņēma uzlauza, izdemolēja, cerot, ka es vienkārši aizvākšos projām no šīs apdzīvojamās platības,” pauda Aija.

Merķeļa ielas 9. nams ir bijis dažādu īpašnieku rokās, ticis arī denacionalizēts. Pēdējo reizi tas jaunus saimniekus ieguvis 2014.gadā, kad tas nopirkts no bankas. Patlaban Aija ir vienīgā, kura īres dzīvokli nevēlas pamest. Jau septiņus gadus rit dažādas tiesvedības, policijā ierosināti kriminālprocesi.

“Valsts policijas Rīgas Centra iecirknī ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 18. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, jo 2020.gada 16. oktobrī tika saņemta informācija, ka dzīvoklī iekļuvušas personas, kas izdarījušas zādzību,” pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Nama īpašnieki LTV raidījumam “4.studija” atļāva ielūkoties, kā tad īsti šajā ēkā pašlaik izskatās. Trešajā stāvā ir atlauzti itin visi dzīvokļi, un tā esot visā mājā. Arī dzīvoklim, kuru īrē Aija Gibala, durvis ir atvērtas, un manāms – tajā kāds uzturas. Tiesa, bez ūdens, labierīcībām un gaismas. Tekošo darīšanu vajadzībām kāds izmanto māla vāzi, lielākām darīšanām – pieliekamo. Gultas izvietotas tā, lai varētu gulēt pat vairāki cilvēki.

Kustība tukšajā namā sākoties naktī, raidījumam pastāstīja nama apsaimniekotājs. Kāds izsit logus pirmajā stāvā, pēc tam izlauž dzīvokļa durvis un nokļūst kāpņu telpā. Gibalas dzīvoklis ir vienīgais, kurā vēl saglabājušās mēbeles. Pārējos vairs nav pat grīdas.

Bez elektrības un ūdens

“Kopīpašnieki vērsās [Rīgas pilsētas Īres] valdē ar iesniegumu. Mēs arī vērsāmies policijā. Policija arī aizturēja, cik man zināms, divas personas. Viena laikam aizmuka. Tā ir mūsu iniciatīva, jo viņa jau nerādās tur pēdējos gadus un viņa nezina, kas tur notiek. Viņa tikai stāsta, ka viņa tur dzīvo,” sacīja nama kopīpašnieka SIA “Merķeļa 9” pārstāvis Gatis Bumbiers.

“Jūs saprotiet, tur jau nekādas komunikācijas vairs nav. Ne apkures. 2019. gadā viņi mums atslēdza pēdējo, kas bija – elektrība. Apkures nav, elektrības nav, kanalizācijas nav, ūdens nav. Nekā nav, pilnīgi nekā nav, absolūti nekā nav,” skaidroja Aija Gibala.

“Īrniekam pienākas pamatpakalpojumi – ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana. Ja tas netiek nodrošināts, tad saskaņā pat ar jauno dzīvojamo telpu īres likumu par to pienākas atbildība,” norādīja Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētājs Kaspars Bergmanis. Par šādu pārkāpumu juridiskām personām var piemērot administratīvu sodu līdz 14 tūkstošiem eiro.

“Šodien mums bija pret vienu no šiem mājas īpašniekiem administratīvā lieta. Ir pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Nosūtām šo lietu Rīgas domes Administratīvajai komisijai, kura arī vērtēs soda apmēru. Vēl trīs lietvedības šajā jautājumā. Process vēl nav beidzies,” pastāstīja Bergmanis.

Līgums tiesas ceļā un pārmetumi

Process nebūt nav tuvu rezultātam arī strīdā starp nama īpašniekiem un īrnieci.

“Būtībā tikai tiesas ceļā mēs tikām pie kaut kāda sastiķēta no trīs daļām, kopēta tā saucamā īres līguma. Bet par derīgu īres līgumu to nosaukt nevar, jo tur jau bija nepilnības, kad Gibala pati viņu bija parakstījusi, ja nemaldos, trīs gadus ātrāk, nekā viņa vispār tādā uzvārdā – vīra – bija pārgājusi,” norādīja kopīpašnieka pārstāvis. Īrniece gan nesaskata tajā problēmu: “Tas nav aizliegts! Tas jau nav noziegums, es jau neesmu viņu atdarinājusi.”

“Mīļie cilvēki, es tur esmu ielikusi savu darbu, es tur esmu dzīvojusi visu mūžu. Un kāpēc gan es tur nevarētu dzīvot?

Protams, ja viņi man būtu piedāvājuši kādu atkāpšanās naudu, es būtu aizgājusi projām.

Bet kāpēc man viņiem būtu jāuzdāvina šis, kur es esmu nodzīvojusi kopumā jau 45 gadus?” sacīja Aija Gibala.

Nama kopīpašnieka SIA “Merķeļa 9” pārstāvis pārmet īrniecei izspiešanu: “To darbību mērķis viennozīmīgi ir izspiest naudu. Pēdējā summa, ko man, ja nemaldos, viņa caur savu juristu nodeva, – ka pēdējā summa, ko viņa grib, ir 70 tūkstoši. Skaidrs, ka viņa tur nedzīvo, un, manuprāt, šaubu par to nevienam nav.”

“Meli, pilnīgi meli! Kā viņiem nav kauna! Meli! Tie ir meli!” pauda Gibala.

Vai uzņēmums ir gatavs maksāt kompensāciju? “Nekādā gadījumā. Necik, ne centu. Jāmaksā ir tiem cilvēkiem, kuriem ir jāpalīdz un kuriem pienākas. Šādiem glamūriem shēmotājiem vai izspiedējiem viennozīmīgi mēs neesam gatavi maksāt neko, un ne mazākās cerības viņai nav ne uz ko,” uzsvēra Bumbiers.

Citi īrnieki saņēmuši RD palīdzību

Citi šī nama kādreizējie īrnieki, kuri tur dzīvojuši līdz mājas denacionalizācijai un bija vērsušies Rīgas domē (RD) pēc palīdzības, to ir saņēmuši. Šobrīd dzīvokļu rindā vairs nav nevienas personas, kas dzīvojusi Merķeļa ielā 9.

Vai nama īpašniekiem ir jāmaksā šāda kompensācijas un jānodrošina cita dzīves vieta? “Nē, šāda prasība ietverta likumā nav. Likums nosaka konkrētus gadījumus, kad, īres attiecības pārtraucot, īpašniekam ir pienākums kompensēt pārcelšanās izdevumus un segt kaut kādus ieguldījumus. Bet tas arī ir konkrētā situācijā, bet tāda pienākuma, ka īpašniekam būtu pienākums nodrošināt dzīvojamo telpu, tāda nav,” norādīja RD Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Gulbe.

Starp īrnieci un namīpašnieku ieilgušajā tiesvedībā jaunu niansi ieviesis jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kas stājās spēkā šomēnes un turpmāk reglamentēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku. Tāpēc Aijas Gibalas 1975. gadā noslēgtais beztermiņa īres līgums būs pārskatāms līdz pat 2026. gada nogalei. Arī gadījumā, ja neizdosies ar īpašnieku vienoties par kompromisu, īres līguma termiņu noteiks tiesa vai arī tas beigsies vien 2036. gadā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt