Tā norāda, ka, vērtējot starptautiskos lobēšanas standartus un labo praksi 19 pētījumā iesaistītajās valstīs un trīs Eiropas Savienības institūcijās, kopvērtējumā Eiropa saņem tikai 31 no 100 iespējamajiem procentiem.
Tikai septiņās valstīs pastāv atbilstoša likumdošana vai normatīvie akti, kas regulē lobētāju darbu. Pārējās valstīs tiek pieļauta gandrīz neierobežota ekonomisku interešu ietekme pār eiropiešu ikdienu.
„Transparency International” Latvijas nodaļas, organizācijas „Delna” projektu koordinatore Agnija Jansone un pētījuma par lobēšanu Latvijā autore Agnese Alksne intervijā Latvijas Radio skaidroja – problēmas rada tas, ka lobēšanas process nav sakārtots, līdz ar to mazākuma vara vai daži indivīdi var ietekmēt svarīgus lēmumus, kas ir demokrātijas apdraudējums, jo demokrātija ir vairākuma griba.
Lai cīnītos ar to ir jārada iespējas vairāk piekļūt politiķiem un arī jāierobežo tos dažus, kuru ietekme var būt pārāk liela. Lobisti nav tikai korporācijas, bet arī Nevalstiskās organizācijas, pētījumu aģentūras, kas vēlas ietekmēt lēmumus un sabiedrisko domu.
Lobēšana ir demokrātijas sastāvdaļa, bet riski rodas, ja tā ir necaurspīdīga un kādam ir priekšrocības, skaidroja “Delnas” pārstāves.
Lobēšanas jomas sakārtošanai ir jāmaina politiska izpratne, jāizprot, ka tā ir problēma, kura jārisina. Arī tiesību aktu sakārtošana var palīdzēt “aiztaisīt caurumus”, kas saistīti ar atklātību, informācijas pieejamību, politiķu pieejamību.
Tiesa, arī Slovēnijā un Lietuvā, kur ir lobēšanas regulējums, tas nestrādā līdz galam. „Transparency International” uzsver, ka galvenais instruments lobēšanas ierobežošanai ir informācijas atklātība, kā arī lēmuma pieņēmēja godaprāts.
