Dienas ziņas

Rudenī aktuāls jautājums par bezpajumtnieku vakcināciju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vēl lemj par jauno novadu ģerboņiem

Dažos novados vēl prāto un lemj par jaunajiem ģerboņiem

Lai arī pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības sāka strādāt 1. jūlijā, ne visās izdevies izlemt, kāds būs jaunā novada ģerbonis. Ir domes, kas jau ir apstiprinājušas esošo ģerboni, dažas lēmumā iesaista iedzīvotājus, bet vēl citas – strādā pie jauna izveides, informēja Valsts heraldikas komisijā.

Jauno Kuldīgas novadu papildināja divi – Skrundas un Alsungas novadi. Lemjot, kādam jābūt jaunā novada ģerbonim, deputātu domas atšķīrās, tāpēc savu viedokli aicināti izteikt arī iedzīvotāji. Viens no priekšlikumiem ir saglabāt līdzšinējo Kuldīgas novada ģerboni, kurā attēlota Svētā Katrīna – novada patronese un aizgādne, bet otrs – atjaunot vēsturisko Kuldīgas apriņķa ģerboni vai arī veidot jaunu.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa norādīja:

"Ja paskatāmies šobrīd uz aptaujas rezultātiem, tad pāri par 60% ir par Katrīnu. Man grūti pateikt, kāds būs domes lēmums."

Savukārt Kuldīgas novada iedzīvotāja Gunita Meiere sacīja: "Es uzskatu, ka tas nav jāmaina, tas ir vēsturiski, saistīts ar nostāstu, leģendu, cilvēki pieņēmuši. Un no finansiālā viedokļa arī."

Bet skrundenieks Jānis Ieviņš teica: "Vajadzētu drusku pamainīt ar', jo apvienošanās – tas jau tā, bet, kad ir visi kopā, tad vajag kopīgi kaut ko savādāku arī uztaisīt, kādu ģerbonīti."

Diviem novadiem Latvijā – Augšdaugavas un Dienvidkurzemes – citu iespēju nav, kā veidot jaunu ģerboni, jo tiem ir jauns nosaukums. Dienvidkurzemes novadā atzina, ka process nav viegls, jo apvienotas astoņas pašvaldības, katra ar spēcīgu identitāti.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore pauda: "Esam konsultējušies ar Ramonu Umbliju, kura

mums iesaka nevis pārņemt kādus elementus no iepriekšējiem ģerboņiem, bet veidot pilnīgi jaunu, turklāt balstītu simbolos, nevis konkrētās zivtiņās, jūriņās vai vēl kaut kur. Esam domājuši arī par sabiedrības iesaisti."

Cik pašvaldībai izmaksātu jaunās identitātes izveide, skaidrības nav, jo ģerboņa mākslinieki vēl tikai uzrunāti un nav bijusi vienošanās par pakalpojuma apjomu. Šai vajadzībai novadā plāno tērēt līdzekļus no valsts mērķdotācijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Viesturs Razumovskis paskaidroja: "Kopumā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām ir sniegts finansiāls atbalsts struktūru veidošanai un plānošanai. Ja no tiem līdzekļiem pašvaldība ir plānojusi arī simbolikas jautājumu sakārtošanu, tad, protams, ka šos līdzekļus tam varēja izmantot."

Jautājumu vēl daudz

Heraldikas komisijā atzina, ka informācija no jaunajiem novadiem par ģerboņa izvēli nākot pamazām, jautājumu esot daudz un katrs gadījums – atšķirīgs. Sarosījušies esot arī tie pagasti, kas iepriekšējā reformā kļuva par novadu, izveidoja savu simboliku, bet nu pēc iekļaušanas citā novadā, tā ir spēkā neesoša. Tā, piemēram, Nīcas novada ģerbonis ar papildinājumiem kļuvis par Nīcas pagasta ģerboni. Arī spēku zaudējušie novadu ģerboņi reģistrā tiek saglabāti.

Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija norādīja:

"Mēs esam vienojušies ar Kultūras ministriju, ka no tāda kultūrvēsturiskā aspekta šie ģerboņi nepazudīs. Bet pievienots ir teksts, ka tas vairs nav spēkā esošs. Bet kā kultūrvēsturiskā vērtība ģerboņa attēls, tā heraldiskais apraksts saglabāsies ģerboņu reģistrā."

Administratīvi teritoriālā reforma neietekmē apstiprinātos pilsētu un pagastu ģerboņus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt