Universitātes pārstāvji nav mierā ar ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", jo vienā no punktiem paredzēts, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studentiem. Kvantitātei nav jākļūst par galveno kritēriju universitātes statusa noteikšanā, pārliecināta Latgalē vienīgās universitātes vadība, jo pēc šiem kritērijiem universitātes statusu Latvijā var saglabāt tikai četras. Rezultātā zinātne Latvijā var beigties līdz ar Rīgas apvedceļu, bet zaudētāji būs reģioni.
Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojuma "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" izstrādē tika izveidotas divas darba grupas, nevienā no tām netika pieaicināti reģionālo universitāšu pārstāvji, un tas nav korekti, izglītības un zinātnes ministrei pārmetumus izteica Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina. Arī publiskajā telpā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") paustais, ka DU var zaudēt savu statusu, jo tai nav 4000 studējošo, jau radījis augstskolai neatgriezenisku kaitējumu.
"Līdz šim mums nav bijusi konstruktīva saruna un dialogs, un šie kritēriji netika analizēti. Sabiedrībā ir radīta ažiotāža, jo cilvēki uzdod jautājumu, kāpēc mums pēkšņi tiek atņemts universitātes statuss," norādīja Kokina.
Šuplinska stāstīja, ka konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" vērsts uz šīs nozares sakārtošanu. Cipars 4000 studējošo universitātēm esot pamatots, lai arī pagaidām tam nav likumdošanas statusa.
"Augstskolās nav pietiekami lielas programmas. Šis studējošo skaits ir gana mazs. Mēs nevaram izmantot efektīvas mācību formas, bet bāze ir diezgan dārga, tehnoloģijas mainās ļoti strauji. Tas nozīmē, ka mēs uz ļoti nelielu studējošo skaitu ieguldām ļoti lielus līdzekļus infrastruktūrā un tehnoloģijās, bet nespējam ieguldīt līdzvērtīgu finansējumu cilvēku kapitālā. Konkrētais skaitlis ir tapis, apkopojot Latvijas studējošo skaitu. Te studē aptuveni 78 000, bet infrastruktūra ir uz 160 tūkstošiem. Konceptuālajam ziņojumam nav likuma spēka, tāpēc turpināsies priekšlikumu iesniegšana," stāstīja ministre.
DU par sava statusa saglabāšanu cīnīsies. Universitāte piedāvā izvērtēt reģiona intereses un neliegt statusu kvantitātes dēļ, ja universitātei, kā šobrīd, ir vairāk nekā 2000 studējošo. Tā uzskata rektore, studentu un mācībspēku pārstāvji.
"Mēs gribam cīnīties, esam ilgstoši sevi pozicionējuši kā universitāti. Nekad neaizmirsīsim savas reģionālās universitātes funkcionalitāti, jo tur, kur ir universitāte, tur ir inteliģence, kultūra, tur ir dzīvība, jaunība un nākotnes perspektīvas. Ja universitātes statusa nebūs, tad jaunieši aizbrauks prom, bet šeit reģions vienkārši iztukšosies," sacīja Kokina.
Universitāte sadarbojas ar pašvaldību, lai koncepcija pēc četriem gadiem, kad to plānots ieviest, neradītu ierobežojumus reģionālo universitāšu pastāvēšanai.
