Taču mazāk zināms, ka šajā vietā atrodas arī vairāki citi nozīmīgi kultūrvēstures objekti. Viens no tiem ir Berķeneles luterāņu baznīca un tai blakus esošā kapsēta.
Vairāk nekā 30 gadus šī vieta bija pamesta novārtā. Tagad kultūras speciālisti ar vietējiem iedzīvotājiem lēmuši par unikālās baznīcas un tās teritorijas sakārtošanu un atjaunošanu.
Šis ir vēl viens aizmirsts stāsts – tā par Berķeneles (Birķeneļu) evanģēliski luterisko baznīcu un tai piegulošo kapsētu stāsta Daugavpils novada kultūras jomas speciālisti. Aizsākumi luterāņu tradīcijām Berķenelē meklējami jau 16. gadsimtā, pati baznīca būvēta pirms 186 gadiem. Te dzīvojušas vācu un poļu muižnieku dzimtas, izcilas latviešu personības.
Šodien gan draudzē locekļu tikpat kā nav, tomēr vieta ir unikāla. „Unikāla. Te ir kaut kāda dievbijība. Unikāla ar to ainavu, kas ir šajā pagastā, šajā novada pusē. Unikāla ar vēsturi, ar stāstiem,” saka Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa.
Jau vairāk kā 30 gadus baznīca ir slēgta. Tās likteni spēcīgi ietekmējusi arī politiskā vara: 1960. gados tajā ierīkota graudu kalte, dzirnavas un klēts, pēc tam sporta zāle. „Mainās dzīve, mainās sabiedrība, mainās vēlmes, arī tas pats vēsturiskais notikums, ka luterāņu draudze ir sarukusi. Tieši kā apsaimniekotāji viņi vairāk nespēj to uzturēt,” saka Daugavpils novada Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne.
Baznīcas identitāti vēl apliecina torņa smailē esošais – senākais Latgalē - dekoratīvais vējrādis, kas datēts ar 1649. gadu. Šomēnes savdabība piešķirta arī baznīcas logiem. Tos rotā Špoģu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu, kā arī pedagogu gleznas, kur arī izmantoti vēsturiski 18. gadsimta elementi un, atainojot novada dabas ainavas, radīta spoguļattēla ilūzija. „Radās ideja, ka vajadzētu iedot baznīcai acis, lai viņa skatās. (..) Man aiz muguras ir lietas, kuras ir jāsakārto. Un, ja ir tādi palīgi kā jaunatne ar savām idejām, nedaudz darbaspēka, viss mums izdosies,” pauž Bērziņa.
Nupat sperts arī nākamais solis, lai baznīcu atjaunotu: iegūts finansējums 1500 eiro apmērā jumta seguma salabošanai. Kopējā baznīcai piegulošā teritorija ir 1,3 hektārus liela, soli pa solim to sakārtojot, Latgalē atdzims vēl viena ļoti nozīmīga kultūras un vēstures pērle.
