Līdz ar to ir bojātas ceļu konstrukcijas. Līdzīgi gadījumi fiksēti arī citviet Latvijā.
Uzņēmumā pieļauj, ka zemnieki tā var saņemt lielākus platību maksājumus, savukārt Lauku atbalsta dienests tādus apgalvojumus noraida. Tikmēr zemnieki attaisnojas, ka “Latvijas autoceļu uzturētājs” nav sakopis ceļmalas.
“Te vēl līdz galam nav, bet otrā pusē grāvja jau vairs nav,” “Latvijas Valsts ceļu” Valmieras nodaļas vadītājs Imants Krīgers rāda vienu no tipiskākajiem piemēriem, kā lauksaimnieks paplašinājis savu lauku uz valsts autoceļu rēķina. Sekas neizbēgamas. Lietus ūdenim nav, kur palikt, ceļš mitrinās un zaudē nestspēju.
Tādu piemēru ir visai daudz, un dažviet zemnieki uzaruši ne tikai grants seguma, bet arī asfaltēto ceļu nodalījuma joslas. “Tas bija briesmīgi, kad atbrauca un parādīja man to bildi. Šķembas griežas augšā, līdz asfaltam noarts. Tas bija kaut kāds pēdējais piliens,” viņš atminas vienu gadījumu.
Lūdzot uzsākt administratīvo lietvedību par ceļu konstrukciju bojāšanu, uzņēmums ar iesniegumiem vērsies Valsts policijā, un informācija nodota arī attiecīgo pašvaldību administratīvajām komisijām. Par ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu fiziskām personām no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskām personām no 700 līdz 2900 eiro.
“Šis sods tiks noteikts ar pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu. Savukārt “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies pie personas ar lūgumu atjaunot šo situāciju sākotnējā stāvoklī,” norāda LVC Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktora vietniece Līga Saleniece.
Zemnieki, iespējams, tā rīkojas, lai iegūtu papildus platību maksājumus. Apstrādāto zemi Lauku atbalsta dienests uzmērot arī ārpus tās īpašuma robežām.
Lauku atbalsta dienestā norāda - tā tas notiek, jo visai bieži dabā nav īpašumu robežzīmes, taču finansējumu lauksaimnieki tāpēc vairāk nesaņem. Tas tiek noteikts pēc kadastra līnijām, par ko dienests pēc tam pārliecinās datu apstrādes procesā.
“Mēs nevaram pateikt zemniekam, cik tālu viņš drīkst vai nedrīkst art. Tas ir uz viņa paša atbildības. Tāpat arī ceļinieki var pateikt, ko viņi atļauj savā zemē darīt, ko ne. Mēs vairāk konstatējam faktu un vai ir tiesīgs saņemt maksājumu par to daļu, vai nav,” saka Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvis Didzis Punāns.
Semināros laiku pa laikam zemniekiem tiek atgādināts par robežzīmju uzstādīšanu savos īpašumos, viņi savukārt norāda, skaidrību ieviestu arī tad, ja būtu sakoptas ceļmalas.
LVC piebilst, ka lauksaimniekiem robežlīnijas ir jāzina un saviem kaimiņiem arī atgādina - jāievēro arī aizsargjoslu platumi un tajās darbi ir jāsaskaņo ar vietējo ceļu pārvaldītāju.
