Savukārt darba grupai, kas strādās pie bēgļu uzņemšanas plāna, viņa lūdz nepieļaut kļūdu un neizmitināt bēgļus kādā nometnē, bet gan darīt visu, lai viņi ikdienā kontaktētos ar vietējiem.
Pirms 10 gadiem uz Cālīšu ģimenes sliekšņa Zvannieku mājās nonāca bēgļu ģimene no Somālijas. Cālīšu ģimene toreiz apņēmās palīdzēt viņiem šeit iedzīvoties, nokārtot formalitātes un izskoloties. Tas negāja pārāk gludi.
“Ierēdniecība - es atceros - toreiz bija ļoti izpalīdzīga, bet ļoti nezinīga. Viņiem tas arī bija kaut kas jauns. Tādēļ tas viss gāja ļoti grūti, un es vienmēr domāju, ka cilvēkiem, kuriem nav vēl [latviešu] valodas, kuri vispār neorientējas šajā sabiedriskajā kārtībā, tas gandrīz nebūtu iespējams,” stāsta Dzenīte-Cālīte.
“Vienīgais veids, kā veiksmīgi risināt šo problēmu, ir tautai saliedēties un iet palīgā. Institucionāli var nokārtot dažādas organizatoriskās lietas un, protams, naudas lietas, bet, lai tas būtu skaists integrācijas process, tad tiem cilvēkiem ir jātiek uzņemtiem tautā,” uzskata Dzenīte-Cālīte.
Tāpēc viņa aicina katru Latvijas iedzīvotāju apsvērt, kā viņš gatavs bēgļiem palīdzēt – pieņemot darbā, uzņemot ciemos vai palīdzot iepazīt apkārtni. Jau toreiz, kad Cālīšu ģimene uzņēma savās mājās Somālijas bēgļus, no apkārtējiem sākumā juta aizspriedumus un bailes, taču, iepazīstot šos cilvēkus tuvāk, attieksme mainījusies.
“Bailes nekad nav labs padomdevējs. Tāpat mums ir dažādi cilvēki ar dažādām problēmām, bet mums tā būtu tāda skaista cilvēcības skola,” pārliecināta Dzenīte-Cālīte.
“Ja mēs esam gatavi, ja mēs nebaidāmies, tad mēs sakām – jā, varbūt mēs varam [palīdzēt]! Katrā ziņā mēs, ''Zvannieki'', noteikti varam kādu ģimeni paņemt vai arī kādus bērnus, kas ir palikuši bez vecākiem,” saka mājas saimniece.
Pagaidām gan viņi nezina, ar šādu palīdzības piedāvājumu vērsties. Tādēļ būtiski ir kādā no valsts institūcijām radīt, piemēram, interneta vietni vai citu veidu, kā cilvēki, kuri gatavi palīdzēt un komunicēt ar bēgļiem, var oficiāli pieteikties un tikt sapazīstināti ar kādu no atbraukušajiem cilvēkiem vai ģimenēm.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī iepriekš izskanēja, ka pirmos bēgļus Latvija varētu uzņemt rudenī, šobrīd izskatās, ka tas nenotiks ātrāk kā ziemā.
Nule izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu – gan par šo cilvēku vērtēšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, gan iesaistīto institūciju stiprināšanu.
Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē galīgo kompromisu nav izdevies panākt, taču ministri ir vienojušies uzņemt mazāku skaitu bēgļu – iepriekš bija plāns uzņemt 60 000 bēgļu, bet saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
