Darbs no mājām aizvien populārāks gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē

Darba devēji un darbinieki arvien vairāk saredz potenciālu strādāšanai no mājām. Darba modeļi pamazām mainās, un arvien vairāk izplūst tie standarti, ar kādiem tradicionāli asociējas darba diena. Strādāšana no mājām Latvijā patlaban ir populāra tādās profesijās kā tulkotāji, grāmatveži, juristi un citas profesijas, kas ikdienā nestrādā ar klientiem.

Darbs no mājām aizvien populārāks gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldēVita Anstrate

    Darbs no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā vairs nav standarts. Strādāšanai atvēlētais laiks kļūst elastīgāks, un darba devēji saviem darbiniekiem uztic sava laika plānošanu tā, lai izpildītu nepieciešamos uzdevumus. Eiropā jau gadiem aktuāls ir attālinātais darbs jeb strādāšana no mājām, un arī Latvijā arvien biežāk dzirdams par pieredzes stāstiem, piemēram, reģionos, kur cilvēki dzīvo, bet strādā kādam birojam Rīgā vai pat ārvalstīs.

    Viedokļi atšķiras

    Kā uz šādu praksi raugās iedzīvotāji, Latvijas Radio jautāja uz ielas satiktajiem rīdziniekiem, un viedokļi ir krasi atšķirīgi. Daļa atzīst, ka, strādājot no mājām, ietaupītu laiku un naudu ceļam uz darba vietu un atpakaļ. Bet vēl citi norāda, ka grūtāk ir nošķirt darba pienākumus no privātās dzīves, tādēļ darbu „nest uz mājām” nevēlētos.

    “Ļoti izdevīgi! Tāpēc, ka transports dārgs ir. Un kāpēc es nevaru no mājām? Ļoti labi!”

    “Es gribētu, jā. Ja būtu tāda iespēja, protams. Bankā strādāju un nevaru pagaidām iedomāties, kāds būtu tas darbs, bet noteikti – ja man būtu tāda iespēja, man piedāvātu, es tikai ar abām rokām par. Un vēlams uz siltajām zemēm kaut kur aizbraukt un no turienes strādāt.”

    “Jābūt konkrētai darba vietai. Māja ir domāta ģimenei un mājas dzīvei.”

    Aizvien populārāk arī Latvijā

    Latvijas Darba devēju konfederācijā stāsta, ka Eiropā izpratne par strādāšanu mainījusies jau pirms vairākiem gadiem. Un tagad potenciāls attālinātajam darbam aizvien vairāk tiekot novērtēts arī Latvijā un ne vien privātajā sektorā, bet arī valsts pārvaldē.

    “Diskusijas norit par tādu tēmu kā privātās un darba dzīves savietojamību. Protams, ka arī darba devējs ir ieinteresēts nevis vienkārši, lai viņam fiziski kāds sēdētu birojā un darītu to darbu, ko vajag, bet darba devējs ir ieinteresēts motivētā darbiniekā. Darbiniekā, kurš ir atpūties. Pusēm vienojoties, šādas lietas ir iespējamas, es vēlreiz uzsvēršu, ja to atļauj darbinieka specifika. Piemēram, bankas klientu apkalpošanas speciālists diez vai var darīt darbu attālināti,” stāsta konfederācijas eksperts Andris Alksnis.

    Personāla atlases uzņēmumā „CV-Online” novērojuši, ka ar katru gadu internetā parādoties arvien vairāk darba sludinājumu, kuros piedāvāts pilnībā vai daļēji strādāt no mājām. Galvenokārt grāmatvežiem, tulkotājiem, pārdošanas speciālistiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā nav jāstrādā ar klientu apkalpošanu.

    “Lai darītu vai veiktu darbu attālināti, pirmkārt, jābūt personības iezīmēm, ka cilvēks var patstāvīgi plānot savu laiku.

    Tas droši vien vairāk saistīsies ar to, ka man ir telefons, man ir dators, lai sazinātos ar kolēģiem, klientiem vai kādām citām trešajām vai piektajām pusēm. Man nav nepieciešams šo cilvēku redzēt klātienē,” stāsta uzņēmuma Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

    Patiesos attālinātā darba apmērus ir grūti izmērīt, jo ne vienmēr darba sludinājumos tiek uzsvērta šāda modeļa iespējamība. Uzņēmējiem iesācējiem tas sākumā ļaujot arī ietaupīt naudu par biroja telpu īri.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti