Dalailamas pazīstamie smiekli un humors pavadīja viņa uzstāšanās arī šodien Rīgā. Tibetas garīgais līderis un Nobela miera prēmijas laureāts uzsvēra miera un līdzcietības vēsti, ko jau daudzus gadus nenogurdams sludina visur pasaulē. Arī Rīgā plaši apmeklētā lekcijā Dalailama runāja par miera un harmonijas nozīmi, kas īpaši aktuāli izskan laikā, kad Rietumi lemj par reakciju uz notikumiem Sīrijā:
„20.gadsimts ir kļuvis par asinsizliešanas gadsimtu. Tajā daudz cietusi arī Latvijas tauta. Ar vardarbību mēs problēmas nekad neatrisināsim. Vienīgais ceļš ir dialogs. Tāpēc 21.gadsimtam ir jākļūst par dialoga gadsimtu. Cilvēki ir jāizglīto, jo risinājumus nevar panākt ar ieročiem. Tas attiecas gan uz Sīriju, gan Afganistānu un citām valstīm. Amerikāņi cenšas vairot demokrātiju un brīvību pasaulē, piemēram, Irākā un Afganistānā. Bet viņi lieto spēku un sastopas ar neparedzētiem šķēršļiem.”
Dalailama Latvijā šoreiz ieradās tikai kā Tibetas budistu garīgais līderis, jo politiskā līdera posteni pirms diviem gadiem nodeva savam pēctecim. Viņš uzsver - savu vēsti vēlas nodot sabiedrībai, tāpēc tikšanās ar amatpersonām ir otršķirīga:
„Lai kur es viesotos, izņemot Vašingtonu un Briseli, kur man ir bijusi arī politiskā dienaskārtība, manas vizītes nekur nav politiskas. Tāpēc nav lielas starpības, vai es tiekos ar prezidentu un politiskajiem līderiem vai nē. Patiesībā, kad tiekos ar karaļiem vai valstu līderiem, vienmēr uzsveru cilvēcisko kontaktu. Reizēm cilvēki sava statusa dēļ kļūst iedomīgi, un tas man iekšēji liek smieties. Protams, ja līderi vēlas tikties ar mani kā brāli, kā līdzīgu, es priecājos. Bet ja ne, es neiebilstu. Mans galvenais mērķis ir vairot vispārcilvēciskās vērtības, un tas jādara, runājot ar sabiedrību, nevis politiķiem. Tas ir mans galvenais uzdevums.”
No politiķiem ar Dalailamu šoreiz tiksies tikai atsevišķi parlamentārieši no deputātu grupas Tibetas atbalstam, kuri asi kritizē valdošo politiķu vēlmi iztapt Tibetu okupējušajai Ķīnai. Ārlietu ministrija uzsver, ka Dalailamas vizīte ir privāta iniciatīva, bet premjers Valdis Dombrovskis klāsta, ka cilvēktiesību jautājumu Tibetā uztur ES-Ķīnas dialoga ietvaros:
„Es tiešām ļoti cienu Dalailamu kā reliģisko un garīgo līderi, bet tajā pašā laikā jāuzsver, ka Latvijas ārpolitika pieturas pie tā saucamās „vienas Ķīnas politikas” un tā arī rīkojas.”
Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien Latvijas Radio norādīja - neviens viņu nav aicinājis tikties ar Dalailamu, un tā arī neatbildēja, vai pats būtu to gribējis: „Nav izteikta nekāda ne oficiāla, ne privāta vēlme, tāpēc man tas nav arī no tāda viedokļa iespējams. Nav ko apspriest.”
Vācijas pētnieki secinājuši, ka tām valstīm, kas oficiālās vizītēs uzņem Dalailamu, nākamos divus gadus samazinās eksporta apjoms uz Ķīnu. Arī Latvijas amatpersonu arvien vēsākā attieksme apliecina arvien pieaugošo Ķīnas ekonomisko ietekmi, norāda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
„Latvijai pēdējos gados izaugsme un attiecības ar īpaši svarīgiem vai potenciāli svarīgiem partneriem - un Ķīna tāda ir - ir kļuvusi par vienu no sabiedrības labklājības nodrošināšanas instrumentiem. Un tajā brīdī, kad ir jāizvēlas, vai pieturēties pie politiskās un diplomātiskās dziļas cieņas izrādīšanas, šajā gadījumā pret Dalailamu, vai riskēt ar potenciālu projektu pazaudēšanu attiecībās ar tūlīt pasaules lielāko ekonomiku Ķīnu, tad laikam izvēle gluži automātiski un dabiski krīt par labu otrai.”
Jāpiebilst, ka Dalailamas vizīti nolēmušas ignorēt arī kaimiņvalsts Lietuvas augstākās amatpersonas, taču pirms diviem gadiem Igaunijā prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar Tibetas garīgo līderi tikās neformālā gaisotnē.
