Tas, ka līdz ar apkures sezonas beigām pašvaldība pārtrauc arī karstā ūdens padevi, Lauktehnikas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem nav jaunums. Taču, ja iepriekšējos gados silto ūdeni vietvara mēģināja nodrošināt vismaz dažas reizes mēnesī, tad no 1. maija līdz 1. oktobrim šogad tas atslēgts pilnībā.
"Cilvēkiem, kuri strādā ražošanā, katru dienu vajag karsto ūdeni. Tā jau nevar – es nedēļu nemazgāšos, iešu uz darbu un reizi nedēļā nomazgāšos. Tā ir anekdote," skaidroja daudzdzīvokļu nama vecākais Tarass Afanasjevs.
Kā līdz rudenim izdzīvot bez karstā ūdens – par to tagad nākas domāt 86 dzīvokļu iemītniekiem. Paveicies tiem, kuri paši laikus uzstādījuši boilerus. Aptuveni 20 dzīvokļos to nav.
Karstais ūdens pa krānu netecēs vēl četrus mēnešus, iedzīvotājiem tas jāsagādā pašu spēkiem. Lai nomazgātos, Inta Purgale ūdeni vāra vairākos katlos.
"Kādu stundu man vārīsies. Un es te salieku citus, tad to elektrisko ņemu, bet tāpat līdz nabai nav tas ūdens tajā vannā. Nevienam par mums nesāp sirds, mēs esam pamesti," sacīja daudzdzīvokļu mājas iemītniece Inta Purgale.
Lēmumu šovasar pārtraukt karstā ūdens piegādi pašvaldībā skaidro ar mazu tā patēriņu pērnā gada vasarā un augsto karstā ūdens sagatavošanas pašizmaksu, kas ir 79 eiro par kubikmetru.
Pakalpojumu sadārdzina tas, ka Lauktehnikas mikrorajona iedzīvotājiem siltumu un karsto ūdeni ražo atsevišķa katlumāja, pilsētā to nodrošina koģenerācijas stacija.
"Mēs esam trūcīgi un nevaram samaksāt to šausmīgo summu, kādu mums prasa par vasaru. Es sildu ūdeni uz gāzes plīts, nesu uz vannasistabu, kā nu es varu aiznest. Esmu otrās grupas invalīde," teica daudzdzīvokļu mājas iemītniece Ausma Muceniece.
Pašvaldībā uzskata – ekonomiski izdevīgāk iedzīvotājiem būtu iegādāties un uzstādīt karstā ūdens boilerus. Tie varētu izmaksāt līdz 140 eiro.
"Faktiski tas varētu atmaksāties divos mēnešos, nu kaut vai trijos. Mēs esam šobrīd gatavi palīdzēt risināt jautājumu par finansiālo pusi ar atliktu maksājumu uz kādu termiņu. Tas jau ir privātīpašums, tā ka mēs varam tikai nākt pretim," atzina Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Ainārs Zābers.
"Līdz ar to, ka tagad uzstādīs tos boilerus, pieaugs arī elektrības rēķins. Bez tā vēl visa elektroninstalācija katrā dzīvoklī ir veca palikusi, var neizturēt tie vadi," vērtēja daudzdzīvokļu nama vecākais Afanasjevs.
Iedzīvotāji uzskata – loģiskākais risinājums ir Lauktehnikas rajona namus pievienot centrālajam pilsētas ūdensvadam. Pašvaldībā skaidroja – siltumtrase tad jāvelk gandrīz divus kilometrus, tas būtu vēl dārgāk nekā boileru izmaksas.