Ārpus Rīgas

''Zemgales Ziņu'' galvenā redaktore Agnese Leiburga par Platones ūdens problēmām

Ārpus Rīgas

DAP vadītājas vietniece Gunta Gabrāne par aizsargājamo jāņuzāļu kontroli

Latvāņus neiespējami apkarot, ja tas nenotiek sistemātiski

Cīņa ar latvāņiem dažviet veiksmīga, citur – cilvēki spiesti atzīt bezspēcību

Latvāņi Latvijā joprojām ir problēma, ar kuru sarežģīti cīnīties. Ir vietas, kur tas izdodas veiksmīgāk, ja zeme tiek apsaimniekota. Tomēr, ja blakus tas netiek darīts, to populāciju ir grūti ierobežot. Šobrīd, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā esošajiem datiem, valstī uzmērīta ap 10 800 ha liela latvāņu pārņemta teritorija.

Daugavpils novada Višķu pagasts ir viena no teritorijām, kurā šobrīd cīnās ar padomju laikā ievesto lopbarības augu - Sosnovska latvāni. Pagasta pārvaldes vadītājs atzīst, ka

šobrīd situācija pamazām uzlabojas, jo pagastā palielinās apsaimniekotās zemes teritorijas, kas ierobežo latvāņu izplatīšanos.

“Šobrīd lauksaimniecība, salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, ir stipri gājusi uz priekšu, un ir mainījusies likumdošana. Valsts rezerves fonda zemes nevarēja izīrēt no 2008.gada līdz 2017.gadam, tas arī deva lielu mīnusu, jo lauki netika apstrādāti, šobrīd situācija ir strauji mainījusies, praktiski visa lauksaimniecības zeme, kas atrodas Višķu pagastā, viņa ir iznomāta zemniekiem, kad sāk kopt, pļaut. Situācija uzlabojas”, stāsta Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.

Sarežģītāk ar latvāņiem cīnīties, ja tie aug grāvmalēs, akmeņainās, krūmiem aizaugušās vietās.

“Kur nevar piebraukt ar tehniku, tās ir pamestas fermas, lieli meliorācijas grāvji. Ar ķimikāliju esat mēģinājuši? Mums nav tādu apmācītu cilvēku, mēs nevaram to darīt”, atzīst Proms.

Vidzemes un Latgales reģionā ir vislielākās latvāņu platības. Latgalē visvairāk latvāņu invadēto teritoriju ir Dagdas novadā, tur uzmērīts ap 800 ha, Viļānu un Daugavpils novadā ap 300 ha, nedaudz mazāk ir Rēzeknes novadā. Piemēram, Dagdas pusē latvāņu aizaugušās teritorijas tiek veiksmīgi noganītas ar gaļas lopiem, pašvaldībā notiek darbs arī ar neapsaimniekoto zemju īpašniekiem. Tomēr, kā liecina Valsts augu aizsardzības dienesta dati, šobrīd latvāņu apjoms Latvijā nekļūst mazāks.

“Ja pirms pāris gadiem tiešām bija samazinājums, bija 10 600 ha, tad tagad 10 800 ha,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Dace Ūdre.

Ir vietas, kur cīņa ar latvāņiem notiek veiksmīgāk, un ir vietas, kur latvāņi ar katru gadu aizņem lielāku platību. Kā uzsver Ūdre, šobrīd ļoti liela nozīme ir katras konkrētās pašvaldības attieksmei un vēlmei šo problēmu risināt.

“Ļoti lielas iespējas ir pašām pašvaldībām. Pašvaldības var piemērot gan burkānu, gan pātagas metodi, jo ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībām ir uzdots organizēt un koordinēt latvāņu izplatīšanas ierobežošanas pasākumus. Viņu rīcībā ir informācija par visiem zemes īpašniekiem, ir ļoti labi piemēri, kur pašvaldības ir ļoti aktīvas un darbs notiek”, stāsta Ūdre.

Tomēr darbam ir jānotiek vienoti, ne vienas pašvaldības teritorijas ietvaros, uzsver Dabas aizsardzības pārvaldē.

“Šis jautājums ir valstiska līmeņa, jo latvāni var apkarot tikai sistemātiski.

Ja ir zemes īpašnieki, kas cīnās, iegulda resursus, un blakus vai nolaidības, vai nespēj finanšu dēļ, tas netiek darīts, tad tas nestrādā. Vajag būt vienotai pieejai, ja līdz jūnija vidum jānopļauj pirmo reizi, darām kopā, neatstājam pleķīšus, ja atstājam sēklas nobriest, un tas ir tikai laika jautājums”, norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas valsts vides inspektore Elīna Tripāne.

Latvāņi ļoti viegli un ātri vairojas. Sēklas izplatās ar vēju, ūdeni, automašīnām, dzīvniekiem. Speciālisti iesaka neuzturēties vietās, kur latvāņiem veidojas jau ziedkopas, lai cilvēks pats nav tas, kurš palīdz sēklām nonāk jaunā dīgšanas vietā.

“Aizņem strauji lielu platību, ir konkurents apkārtējām sugām, ir agresīvs, vietējas sugas nespēj cīnīties ar to, līdz ar to ir maz dabisko ienaidnieku, līdz ar to izplatās strauji.

Viss ir nonācis tik tālu, ka iznīcināt pilnībā latvāni nav iespējams, to var tikai ierobežot.

Piemēram, ceļš, un, ja viņš nav greiderēts, un, ja tur blakus ir kāda atradne, pēc neilga laika uz ceļa var sākt veidoties šie latvāņu dīgsti, ir izturīgs pret stresa apstākļiem”, norāda Tripāne.

Latvāņu sula satur kaitīgas vielas, tāpēc saskarsmē ar šiem invazīvajiem augiem var gūt smagus ķermeņa apdegumus un nopietnas veselības problēmas.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti