Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Valsts apmaksāti asistenti arī augstskolās

Cilvēki nelabprāt piesakās par invalīdu asistentiem

Latvijā arvien vairāk runā par iekļaujošu sabiedrību un iekļaujošu izglītību. Proti, par to, kā plašākai sabiedrībai pašsaprotamas lietas padarīt pieejamas visiem. No šā gada valsts apmaksā asistenta pakalpojumus arī augstskolu studentiem ar invaliditāti. Un ne tikai nokļūšanai līdz universitātei un atpakaļ, bet arī studiju laikā. Šobrīd asistentu pietrūkst 30 invalīdiem, taču cilvēki nelabprāt izvēlas šo darbu, jo esot minimālā alga.

Studentus, piemēram, riteņkrēslā universitātēs tikpat kā neredz. Viņu ir ļoti maz. Daudzi baidās, vai tiks galā. Citiem nav, kas palīdz. Arī doktorantei Baibai Baikovskai, kas patlaban ne vien studē, bet arī pasniedz bakalaura studentiem, sākumā licies, ka metīs plinti krūmos. Laikā, kad viņa sākusi studēt, daudz palīdzējuši vecāki – gan nogādāt uz augstskolu, gan pārvietot pa telpām. 

Cilvēki nelabprāt piesakās par invalīdu asistentiemDace Simanoviča

    "Vēlāk tie bija kursa biedri, ar kuriem mums izveidojās draudzīgas attiecības," saka Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūras studente un vieslektore Baiba Baikovska.

    No šī gada septembra valsts sākusi apmaksāt asistenta pakalpojumus studentiem, kuriem ir grūtības patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa. Turklāt maksā ne vien par studenta nogādāšanu līdz augstskolai, bet arī par palīdzību studiju laikā. Piemēram, palīdzību nokļūt no vienas auditorijas uz otru, padot kādus priekšmetus. Līdz šim šādi pakalpojumi apmaksāti vienīgi skolēniem un studentiem ar redzes invaliditāti.

    Cik daudz studentu varētu šim pakalpojumam pieteikties? Un cik viegli būs atrast asistentus? To Labklājības ministrija zināšot vien oktobrī, kad pašvaldības būs iesniegušas aktuālos datus. Ministrijā rēķina, ka pieteikties varētu aptuveni 15 studenti, un gadā asistenta pakalpojumiem plānots tērēt aptuveni 90 000 eiro.

    Rīgā pirmajās divās septembra nedēļās par asistentiem interesējušies trīs studenti riteņkrēslos. Divi izlēmuši pieteikties. Sociālais dienests sagaidītu lielāku interesi no tiem studentiem, kuriem patlaban palīdz tuvinieki, jo atrast profesionāli no malas esot grūti.

    "Šobrīd asistenti pietrūkst 30 cilvēkiem. Pārsvarā asistenti ir radi, draugi, kaimiņi, un tādi cilvēki, kas būtu no malas, diezgan kūtri piesakās. Šiem diviem jauniešiem asistenti, vienam, kā jau minēju, asistents jau ir piešķirts, un tas arī ir no ģimenes loka. Otram ir lēmums izskatīšanas procesā. Viņš arī ir pieteicies konkrēti ar savu asistentu," stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Linda Sausā.

    Iemesls tam, ka cilvēki nelabprāt izvēlas šo darbu, esot minimālā alga. Baiba Baikovska uzskata, ka iecere samaksāt tiem, kas šo darbu patlaban dara par velti, esot, no vienas puses, apsveicama.

    Baibai patlaban ir, kā viņa pati saka, spalvainā asistente Elfa, un viņai algu nemaksā. Tikmēr citi par valsts samaksu strādāt negrib, bet vecāku klātbūtne neļauj kļūt neatkarīgam. 

    "Ja mēs iedomājamies, atnāk tāds jaunietis, 19 gadi, bakalaura līmenī studēt. Un viņam nāk visu laiku līdzi mamma. Kā uz viņu skatīsies vienaudži? Tas varētu strādāt labi, ja tas ir kāds draugs vai kursa biedrs, kurš vēlētos pelnīt," skaidro Baikovska.

    Nākamgad asistentu atalgojuma celšana neesot atbildīgās ministrijas dienaskārtībā. Naudu piešķiršot pašreiz nepievilcīgajā apmērā, un studentam pašam jāizlemj, ko izvēlēties.

    "Šī izvēle paliek klienta paša ziņā, kādu viņš cilvēku var sev sameklēt. Nu, ja nevar, tad ir jālūdz atbalsts sociālajam dienestam," saka Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta referents Einārs Grāveris.

    Asistenta piešķiršanai vajadzīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums, ar to jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu. 

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti