Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Saplēstā krūze. 10. sērija

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Nāvējošās sprāgstvielas»

Cik viegli Latvijā pieejamas sastāvdaļas sprāgstvielu pagatavošanai?

Sprādzieni Briseles lidostā atgādināja, ka terorisma draudi ir realitāte. Specdienesti visā Eiropā guvuši mācību, un drošībai pievērsta īpaša uzmanība, arī Latvijā Drošības policija šobrīd ir daudzkārt spēcīgāka. Bet vai Latvijā pietiekami kontrolē potenciāli bīstamo ķīmisko vielu apriti? LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vairākos eksperimentos pārliecinājās, ka dažas vielas Latvijā privātpersona var iegādāties bez uzskaites un dokumentu pārbaudes. 

Viena izplatīta un samērā lēta viela ir amonija nitrāts. Tas ir Latvijā visplašāk izmantotais mēslojums lauksaimniecībā, ar kuru tiek bagātinātas augu saknes, lai tās uzņemtu slāpekli. Tas palīdz augam augt, bet tajā pašā laikā teroristu vidū tā ir teju sprāgstviela numur viens.

Operācija “Nāvējošās sprāgstvielas”

 

Operācijas laikā sprāgstvielas netika izgatavotas
Ķīmiskās vielas vai procesi kodēti, lai no raidījuma sniegtās informācijas nebūtu pagatavojamas sprāgstvielas.
Atsevišķas vielas atšifrētas, lai varētu novērtēt to pieejamību Latvijā

 

Sabiedrības interesēs ir panākt, lai Latvijas normatīvie akti iegrožo tādu vielu izplatību, no kurām var tikt izgatavotas bumbas, un lai Latvijas drošības dienesti to stingri uzraudzītu.

Viens no pasaules vēsturē lielākajiem terora aktiem, kurā tika izmantota šī viela, ir 1995.gadā ASV pilsētā Oklohomā notikušais sprādziens pie vietējās valdības ēkas, kurā gāja bojā 168 cilvēki, 680 bija ievainoti, cietušas bija arī vairāk nekā 300 mājas.

Ņemot vērā šīs vielas bīstamību un iespēju to pielietot kā sprāgstvielu, jau 2011.gadā Latvijā tika ieviesta norma, ka, to pērkot gan lielos, gan mazos daudzumos, tirgotājiem ir jāidentificē tās pircējs.

Un, piemēram, veikalā “Depo” tā arī notiek, pārliecinājās raidījuma komanda. Par divu kilogramu iepakojumu jāmaksā vien 1,79 eiro, bet tiek pieprasīti dokumenti, noskaidrots, kādam nolūkam vielu lietos, un šo solījumu to izmantot mēslošanai norāda pat čekā.

Savukārt Centrāltirgū tāds pats iepakojums maksā jau divreiz vairāk, bet pārdevējs nekādus dokumentus neprasa un nekādi dokumenti nav jāparaksta, eksperimentā pārliecinājās "Aizliegtā paņēmiena” komanda. 

Eksperti pastāstīja, ka desmit kilogrami šādas vielas var būt ļoti bīstami – “mašīna tur pa gaisu aizietu!”.

Savukārt acetona peroksīds ir modernāka sprāgstviela un sprādzienam nav nepieciešami lieli daudzumi, taču šī viela ir ļoti nestabila  un  šī sprāgstviela arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc, piemēram, lidmašīnās nevar ienest šķidrumus, jo acetona peroksīds rodas nogulsnēs, kuras veidojas, īpašos apstākļos jaucot kopā dažādus šķidrumus.  

Šo šķidrumu nosaukumi ārvalstu medijos jau vairākkārt ir izskanējuši, tāpēc arī LTV raidījuma komanda neslēpj to nosaukumus. Viens šķidrums ir acetons, kuru izmanto kā šķīdinātāju, tā tirdzniecība nav ierobežota.

Otrs šķidrums ir ūdeņraža  peroksīds jeb  ūdeņraža pārskābe. To izmanto, piemēram, brūču tīrīšanai, taču raidījumu konsultējošais ķīmiķis skaidro, ka aptiekās iegādājamā pārskābe nederēs, jo ir pārāk zema vielas koncentrācija. Aptiekās nopērkamajai pārskābei ir 3% koncentrācija, bet būtu nepieciešams 30%. 

Vajadzīgā koncentrācijā ūdeņraža pārskābe ir pieejama stipros dezinfekcijas līdzekļos, taču, kā novērojām, gluži uz iepakojuma atšifrēts tas nav. Tātad vai nu ķīmisko reakciju rezultātā ir jāprot tā noteikt, vai arī tomēr jāmeklē citi ceļi ūdeņraža peroksīda iegādei.

Trešais šķidrums, kas vajadzīgs acetona peroksīda pagatavošanai, ir sērskābe. Rūpniecībā to izmanto, piemēram, plastmasas un medikamentu ražošanā. Veikalos tā nav gluži nopērkama, bet tā pieejama, piemēram, mašīnu akumulatoros, kas gan ir brīvi nopērkami.

Sērskābi pārdod specializētie uzņēmumi, un LTV komanda pārliecinājās, ka firma  “LAR-L” gatava pārdod sērskābi tikai uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar ķīmijas nozari, firma “Latvijas ķīmija” pārdod tikai juridiskajām firmām.

Bet firmā “Enola”, kas arī pārdod ķīmiskas vielas un atrodas  Latvijas Universitātes vecajā Ķīmijas fakultātes ēkā, maksājot ar skaidru naudu, eksperimenta pirkumā izdodas iegādāties litru sērskābes, pat neuzrādot nekādus dokumentus.

Izmantojot tikai litru sērskābes, var pagatavot pat vairākus kilogramus acetona peroksīda, un tas jau nozīmē tādus pašus sprādzienus kā Briselē. Tiesa, šī viela ir ļoti nestabila, un process ir ļoti bīstams.        

“Mums fakultātē bija studenti, kuri bija niekojušies ar acetona peroksīdu. Un attiecīgi vienam plaukstas nebija, vienam bija sakropļoti pirksti, vienam bija sakropļota redze, tā kā...”  raidījumam atklāja kāds ķīmiķis.

Zināmās sprāgstvielas ir arī trotils, nitroglicerīns un heksogēns. Tieši heksogēnu izmantoja Rīgā, universālveikala ''Centrs'' sprādzienos 2000.gadā. Dažādu sprāgstvielu pagatavošanai nepieciešamas skābes, un jo īpaši slāpekļskābe, un raidījuma komanda eksperimentā pārliecinājās, ka dažas skābes var nelegāli iegādāties tirgū “Latgalīte”.

Pārdevēja Ludmila sagādā ūdeņraža pārskābi ar koncentrāciju 50% un slāpekļskābi. Darījuma brīdī  no viņas reakcijas var saprast, ka viņa ļoti labi apzinās, ka konfektes gluži netirgo.  Viņa vairākkārt atgādina, ka vielas ir bīstamas, un apgalvo, ka pārdod tieši solīto.

Laboratorijā gan izrādās, ka ūdenŗaža peroksīds ir īsts, tikai tā koncentrācija ir nevis 50%, kā solīts, bet gan 30%. Ar to gan pilnīgi pietiek, lai izmantotu acetonu peroksīda sprāgstvielas izgatavošanai.  Bet slāpekļskābes vietā Ludmila ir “iesmērējusi” sērskābi. Koncentrācijas līmenis ļoti augsts, taču slāpekļskābi ar to aizvietot nevar.

Bet vēl ir ķīmijas skolotāji, kuri, mācot savu priekšmetu, izmanto, piemēram, dažādas skābes, tostarp arī sērskābi. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka ķīmisko vielu iegādi un izlietojumu skolās neviens nekontrolē.  Izglītības ministrija pauda, ka tas nav ministrijas kompetencē, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurai ķīmisko vielu likums uzliek par pienākumu kontrolēt darbības ar ķīmiskām vielām, apgalvo, ka skolas tomēr nav viņu redzeslokā.

 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetences ietvaros nav mācību iestāžu uzraudzība, kā arī ķīmisko vielu aprite un lietošana tajās,” atzina VARAM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti