Gaisa spēkiem klātesot, netālu no stacijas “Šķirotava” Daugavpilī satiekam Valsts robežsardzes darbinieku, kura identitāti atklāt nedrīkstam. Viņš stāsta, ka tieši dzelzceļš šobrīd ir viens no galvenajiem veidiem, kā kontrabandas cigaretes mēģina ievest Latvijā. Tās arvien biežāk slēpj ogļu un šķeldas kravās, vagonu konstrukcijās, kā arī sistēmā piedalās mašīnisti un viņu palīgi.
"Tiek iesaistīti minētajā noziedzīgajā nodarījumā baltkrievu mašīnisti, kuri paslēpj cigaretes kravas vilciena lokomotīvē. Kravas vilcienu piebremzē, lai personas varētu uzkāpt uz kravas vilciena vagona un izrakt cigaretes un nomest konkrētajā vietā," stāsta Valsts robežsardzes pārstāvis.
"Daudzi no viņiem iesaistīti šajā nelegālajā rūpalā un atbalsta cigarešu kontrabandas pārvietošanu. Pa ceļam no Indras līdz Daugavpilij norunātajā vietā izmet cigaretes, vai arī bija gadījumi un vairākas aizturēšanas, kad kontrabandistiem nesanāk izņemt līdz Daugavpils Šķirotavai, cigaretes tika izmestas ceļā no Daugavpils līdz Rīgai," skaidro Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants Jurijs Vlasovs.
Tendence gan ir neizprotama, jo salīdzinoši pirms pieciem gadiem Latvijā no Baltkrievijas puses diennaktī pienāca krietni vairāk vilcienu – ap 30, šobrīd vidēji tie ir pieci, taču arī tik mazs skaits kontrabandistus neattur. Vēl viens no iepriekš mazāk izmantotiem ceļiem ir Daugava, ja pērn tajā atrasti četri plosti ar cigaretēm, šogad skaits tuvojas desmit. Maskēšanā palīdz arī sniegs un sals.
"Viņi izveido ledus gabaliem līdzīgus plostus no cigaretēm. Jā, tas ir, nu, pārsvarā tur četras-astoņas kārbas. Personas Latvijas teritorijā vēlāk tos plostus izņem, izmantojot gan laivas, gan arī ūdenslīdēju kostīmus un citus veidus," atklāj Valsts robežsardzes pārstāvis.
"Bija vairāki gadījumi, kad ūdenslīdējus konstatējām, kuri savāc tās cigaretes. Tas viens variants, otrs variants, kad no Baltkrievijas ūdenslīdējs peld pa Daugavu, velk aiz sevis striķi ar piestiprinātām cigaretēm. Ja šobrīd apmēram desmit, piecas, četras kastes veido plostu, tad pirms septiņiem astoņiem gadi, desmit gadiem bija līdz 100 kastēm, iedomājieties, vienā plostā," stāsta Jurijs Vlasovs.
Biežāki mazāka apjoma mēģinājumi arī ir viena no šī gada atšķirībām. Piemēram, 2020. gadā Daugavpils pārvaldē par kontrabandu uzsākti 19 kriminālprocesi, šogad jau 29. Pavisam uz robežas šī gada laikā atrasti vairāk nekā 52 miljoni cigarešu. Būtiski samazinājies to pārvietošanas skaits uz zaļās robežas.
"Ja iepriekš uz zaļās robežas vienlaikus aizturējām līdz desmit tā saucamo nesēju, kontrabandas pārvietotāju vai kamieļu, kuri katrs nesa, cik spēj nest, tad šī gada tendence – vispār Silenē tikai viens gadījums un tikai divas personas paši personīgi pārnesa tās cigaretes," norāda Vlasovs.
Uz zaļās robežas ar Krieviju līdzīgi konstatēti tikai divi gadījumi. Iespējams, to ietekmē robežsargu, zemessargu un policistu pastiprināta klātbūtne, kas saistīta ar migrantu krīzi, uzsver iekšlietu nozarē.
"Piemēram, Piedrujas robežsardzes nodaļas amatpersonas, kur robeža iet pa Daugavu, arī lielu uzmanību tomēr pievērš Daugavai, lai nepieļautu, ka mēs tikai cīnāmies ar nelegāliem imigrantiem vai Lukašenko režīma izpildītājiem vai upuriem, bet atstājam novārtā nelegālo cigarešu pārvietošanu. Darbojamies visās jomās, protams, darbojamies bieži vien uz virsstundu rēķina, uz papildspēku rēķina," turpina Vlasovs.
Statistiku par visu šo gadu vēl apkopos un konkrētāk par tendencēm un pārmaiņām, kā arī veidiem, kā turpmāk cīnīties ar kontrabandu, varēs spriest nākamā gada sākumā. Tā kā sodi par cigarešu nelegālu ievešanu paredz kriminālatbildību, pēc Valsts robežsardzes domām, šobrīd vairāk jāstrādā pie iekšlietu nozares struktūru tehniskās bāzes uzlabošanas.
