Čiekurkalnā atvērts būvmateriālu maiņas punkts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mantu maiņas punkti kļūst arvien populārāki. Cilvēki sāk biežāk nodot sev nevajadzīgas lietas, ko citi var atkārtoti izmantot. Kopš maija Čiekurkalnā atvērts vēl viens šāds punkts. Tajā iedzīvotāji var mainīties ar remontmateriāliem. Atkritumi, kas rodas pēc būvniecības darbiem, ir aktuāla problēma. Atkritumu apsaimniekotāji bieži saskaras ar dažādiem remontmateriāliem, ko izmet kopā ar sadzīves atkritumiem.

Čiekurkalnā atvērts būvmateriālu maiņas punkts
00:00 / 04:46
Lejuplādēt

"Mēs šobrīd atrodamies remontlietu un būvmateriālu maiņas punktā. Tā ir tāda telpa, kur ikvienam rīdziniekam šobrīd ir iespēja atnest savus iesāktos remontmateriālus un arī paņemt to, kas varētu interesēt," ar remontmateriālu maiņas punktu iepazīstina tā koordinatore Zane Ruģēna.

"Šeit mums ir dažādu dīvaino lietu plaukts, kurš ir patukšots. Klaviatūra šeit stāv jau kādu laiku, lūgums nenest mums klaviatūras un tāda veida priekšmetus. Mēs priecājamies, ka ir arī daudz puķupodu. Pavasarī bija stādīšanas bums un cilvēki tiešām nāca, ņēma un mainījās ar tām lietām, kas saistītas ar dārzniecību. Jūs redzat, ka ir daudz lampu abažūru dažādām gaumēm."

Čiekurkalnā kopš maija izveidots remontmateriālu maiņas punkts, un to jau apmeklējuši vairāk nekā 200 cilvēku. Tas būs pieejams līdz vasaras beigām, bet Ruģēna atklāj, ka šis ir pilotprojekts. Pēc tā tiks sagatavotas vadlīnijas, lai šādus maiņas punktus ieviestu vēl citur.

Koordinatore atklāj, ka sarunās ar Rīgas domes pārstāvjiem noskaidrots, ka drīzumā pilsētā ieviesīs astoņus jaunus atkritumu nodošanas laukumus, kuros arī būs šādi maiņas punkti.

Šī projekta mērķis ir veicināt aprites ekonomikas ieviešanu pilsētbūvniecībā Rīgā. Atkritumi, kas rodas pēc remontdarbiem, ir ļoti aktuāla problēma, teic Ruģēna.

"Piemēram, mēs sadarbojamies ar "Rīgas namu pārvaldnieku", un arī viņi saka, ka tā ir tendence, sevišķi mikrorajonos, cilvēki atstāj uz konteineriem krāsu bundžas, izmet ļoti daudz lielgabarīta mēbeles, kas principā nav atļauts," teica Ruģēna.

Arī atkritumu apsaimniekotāja "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics piekrīt, ka būvniecības atkritumi ir aktuāla problēma.

"Ja mēs sākam mest konteineros ķieģeļus, betona gabalus, tad, pirmkārt, mēs aizpildām vietu, kas paredzēta regulārajiem sadzīves atkritumiem. Respektīvi, pašam un kaimiņiem var gadīties, ka nav vairs vietas, kur izmest parasto atkritumu maisu, kamēr neizved. Otrs – tas lauž gan konteinerus, gan mašīnas, līdz ar to sadārdzina pakalpojuma sniegšanu pašam klientam. Lielākā daļa no iedzīvotājiem, protams, nav ļaunprātīgi noteikumu pārkāpēji, bet vienkārši nezināšanas dēļ to dara," stāsta Levics.

Valsts vides dienests (VVD) skaidro, ka mobilajā aplikācijā "Vides SOS" arvien biežāk iedzīvotāji iesūta fotogrāfijas, kurās redzami vidē izmesti būvniecības materiāli.

Dienesta Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs skaidro, kā būtu pareizi jāatbrīvojas no remontatkritumiem.

"Pirmkārt, būtu jāsazinās ar uzņēmumu, kas nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un noskaidrot šīs iespējas. Otrs variants – sazināties ar pašvaldību, kas savā administratīvajā teritorijā organizē atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldības rīcībā ir informācija par komersantiem, kas nodrošina attiecīgā teritorijā šādu atkritumu apsaimniekošanu. Trešais variants – izvēlēties pašam komersantu, ar kuru sadarboties, kas tālāk šos atkritumus atbilstoši apsaimniekos," sacīja Treijs.

Ar komersantiem var iepazīties vides dienesta mājaslapā.

Ja atkritumus izmet tam neparedzētā vietā, tad fiziskām personām var piemērot sodu no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām no 250 līdz 2800 eiro.

Dienesta pārstāvis atgādina, ka, neatbilstoši atbrīvojoties no remonta atkritumiem, cilvēks var nodarīt ļaunumu pats sev. "Tiek radīts risks, ka bīstamie atkritumi, kā piemēram, krāsas, lakas, šķīdinātāji, eļļas, līmju atkritumi un to tvertnes, var piesārņot augsni, gruntsūdeņus, kam pēc tam var būt negatīva ietekme uz cilvēka veselību, kā arī uz dzīvniekiem un ekosistēmām."

Savukārt dienests seko līdzi tam, vai un ar ko būvniecības veikali ir noslēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, lai novērstu situācijas, kad lielos daudzumos būvniecības atkritumi tiktu nepareizi apsaimniekoti.

Remontmateriālu maiņas punkts strādā divas dienas nedēļā – pirmdienās un otrdienās no plkst. 12 līdz 19, bet, ja ir nepieciešams, iepriekš sazinoties, var maiņas vietu apmeklēt arī citā laikā.

Mājaslapā "remontmaina.lv" iespējams aizpildīt aptauju, kurā ikviens var izteikt savu viedokli par to, kā efektīvāk īstenot šo projektu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti