Centrā "Marta” atzinīgi vērtē, ka notiek sarunas par regulējuma un prakses uzlabojumiem, kā arī informācijas nodošanu starp institūcijām, lai palīdzētu cietušajiem. Tomēr centrā uzskata, ka aizvien trūkst efektīvu mehānismu darbam ar vardarbības veicējiem. Programmas, kur vardarbības veicējiem liek saprast savu nodarījumu un tā sekas, pastāv jau šobrīd. Tomēr iesaiste ir brīvprātīga. Arī Labklājības ministrijā atzīst, ka šis jautājums nav atrisināts.
"Mēs redzam, ka brīvprātīgi viņi tomēr šo pakalpojumu neapmeklēja. Piemēram, 2018. gadā Valsts policija veica 788 nošķiršanas, no kurām 763 gadījumos vardarbības veicēji bija vīrieši. Brīvprātīgi konsultācijas apmeklēja vien 137 vīrieši un 76 vīrieši grupu veidā. Līdzīgi arī citus iepriekšējos gadus vardarbības veicēji nedodas brīvprātīgi strādāt ar sevi un mainīt savas uzskatu sistēmas, un izprast to kaitējumu, ko viņi nodara saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībai kopumā. Līdz ar to mēs sagaidām no lēmumu pieņēmējiem, ka tiešām tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas likumos, lai, piemērojot pagaidu aizsardzību, arī vardarbības veicēji obligāti apmeklētu šos valsts sarūpētos rehabilitācijas kursus un pakalpojumus, lai viņi tiešām apzinātos savas rīcības sekas," saka Lāce.
