Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Ieteikumi sirds veselības uzlabošanai

Intervija ar Carnikavas novada domes priekšsēdētāju Daigu Jurēvicu

Carnikavas domes vadītāja: Trūkst iepriekšējās novadu reformas kļūdu izvērtējuma

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvājusi jaunu administratīvi teritoriālo reformu, taču aizvien nav izvērtētas iepriekšējās reformas kļūdas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jurēvica pauda, ka jau iepriekšējā novadu reformā, apvienojot pašvaldības, tās nav kļuvušas bagātākas. Pat gluži otrādi – tām esot vajadzīgs vairāk līdzekļu. Turklāt valdība nav izvērtējusi kļūdas, kas bijušas iepriekšējā reformā. Tāpēc, viņas ieskatā, pirms jaunas reformas būtu jāizvērtē, ko ar reformu vēlas panākt.

Kā jau ziņots, oktobrī varētu tikt dibināta Pierīgas pašvaldību apvienība - organizācija, kas politiskajā telpā aizstāvētu Pierīgas pašvaldību intereses. Komentējot Pierīgas pašvaldību ieceri apvienosies jaunā organizācijā, Jurēvica skaidroja Latvijas Pašvaldību savienībai nav kapacitātes, lai aizstāvētu visu pašvaldību intereses vienlīdz labi. Pašreiz ieinteresētību piedalīties apvienības dibināšanā paudušas vismaz 10 Pierīgas pašvaldības, tostarp Garkalne, Ādaži, Saulkrasti un Inčukalns.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus, kas iesniegti arī koalīcijas sadarbības padomē. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.

Tomēr jau dažas dienas pēc ieceres publiskošanas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņoja, ka neatbalsta to. Tikmēr valdošā koalīcija diskusiju par jauno reformu atlikusi uz mēnesi.

Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.

Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.

Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.

Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.

Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti