Tieši 9. augustā, dienā, kad Baltkrievijā sākās masu protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu, Latvijā bija mierīgs svētdienas vakars un pēc mūsu kalendāra vārdadienu svinēja Madaras.
“Bija mans vārdadienas vakars, un, atverot “Twitter”, pēkšņi kļuva skaidrs, ka pasaule vairs nav tāda, kā bija no rīta un bija skaidrs, ka ir kaut kas jādara,” stāsta Madara Meļņika.
Tas bija sākums, kā viņa kļuva par brīvprātīgo. Madaras Meļņikas uzdevums tagad ir sazināties ar cietušajiem, ko Latvija varētu uzņemt ārstēšanai pie mums. Viņa ir tā, pie kuras vispirms nonāk visi foto ar cietušo ievainojumiem un tālāk jau kontaktējas ar Latvijas mediķiem par to, kuras traumas ārstēšanai kāda palīdzība vajadzīga un kurš to vislabāk varētu sniegt. Un tam ir labi rezultāti..
Represijās cietušais Baltkrievijas pilsonis Viktors stāsta: “Latvijā mani izoperēja un izrādījās, ka baltkrievu ārsti nebija manā kājā atraduši vienu lielu granātas šķembu.”
Bet tālāk svarīga ir juridiskā palīdzība. Režīms pievelk grožus. Brīvprātīgie un nevalstiskās organizācijas ziņo, ka tiek iebaidīti advokāti. Arī paši cietušie – jo viņus tiesājot bargāk tad, ja ir advokāts, nekā tad, ja advokāta nav. Turklāt vara plānojot pat ar atpakaļejošu datumu noteikt sodus.
Kustības “Viegli palīdzēt” pārstāve Inese Vaivare skaidro: “Tātad faktiski būtu valstij legāls iemesls aizturēt tos cilvēkus, kuri palīdzēja uz ielām, palīdzēja ievainotajiem cilvēkiem no granātām un tamlīdzīgi. Tā kā mēs pat esam, godīgi sakot, nobažījušies, jo nobažījušies par to, kāda var būt mūsu tālākā sadarbība, jo mums ik pa brīdim pilnībā pazūd kontakti ar tiem cilvēkiem.”
Papildus tam ir arī bailes tikt atlaistiem no darba, kas nozīmē arī – palikt bez sociāla atbalsta.
“Es pati pēc sevis sapratu, ka es skatos ar savām brīvas valsts cilvēka acīm un es pat nenojaušu, kā tas ir, ka tevi valsts nekādā veidā neatbalsta.
Jo – ja, piemēram, mēs runājam par atlaistu cilvēku, mums pirmā doma ir bezdarbnieka pabalsts, bet tur jau tāda nav, un, ja abus cilvēkus ģimenē atlaiž, tad viņi abi paliek bez ienākumiem,” uzsver Vaivare.
Baltkrievijas robežas pusē brīvprātīgos izseko, daļa no viņiem paši grib bēgt prom, jo baidās par savu ģimeņu un bērnu drošību.
Kustības “Viegli palīdzēt” pārstāvis Miks Celmiņš norāda: “Pirms vēl Ministru kabinets bija lēmis par atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, mēs jau pirms tam sākām komunicēt ar mūsu partneriem un ar Ārlietu ministriju par to, ka mums jau ir cilvēki, kam ir nepieciešams patvērums Latvijā.”
Kāds no represijās cietušajiem Latvijā nonāk pat bez apaviem vai drēbēm. Lai piesargātos no izsekošanas, visiem ir svarīgi sagādāt vietējās telefonu SIM kartes. Citam vajag miega zāles, citam – psihologu vai vienkārši ikdienā nepieciešamas lietas.”
“Es esmu tas cilvēks, kas iet ar iepirkuma maisiņiem, meklē lietas, kas ir nepieciešamas, sākot no vienkārši dušas sūkļa vai šampūna, beidzot ar zobārsta palīdzību,” stāsta brīvprātīgais Dainis Deigelis. “Ir visdažādākās lietas, kas ir nepieciešamas. Un tas nav uzreiz. Tas viss ir tādā gaitā… Piemēram, apavi kādam saplīst, vēl kaut kas un tad es reaģēju ļoti ātri, meklēju iespējas, kādā veidā es varu palīdzēt, braucu uz rehabilitācijas centru, runājos ar šiem cilvēkiem. Tas ir mans darbs pašlaik.”
Un darba ir daudz. Tāpēc viņi priecājas par katru, kurš nepaliek malā.
Brīvprātīgais Gustavs Upmanis atzīmē: “Tajā mirklī, kad tu redzi, ka tieši tādi paši cilvēki kā mēs otrpus robežai vienkārši cieš – ir tas mirklis, kurā tev ir jāsaprot, ka tu esi gandrīz vai tuvākais, kurš var iesaistīties palīdzēt. Jo iekšēji jau viņi paši ļoti darbojas, bet mēs esam šajā brīvībā, kur no ārpuses mēs varam atbalstīt. Un man liekas – tas ir svarīgi to aptvert katram pašam iekšēji.”
Tomēr – ne katrs to spēj, un arī paši palīdzības sniedzēji atzīst – dažkārt viņus nesaprot pat tuvinieki..
“Jā! “Tas uz mani neattiecas! Lukašenko ir labs, jo viņam ir labi traktori!” Tā pārliecība, ka tas uz mums neattiecas un viss ir kārtībā, ir ļoti dziļi iesakņojusies,” spriež kustības “Viegli palīdzēt” pārstāve Ilze Jankovska.
“Ir pagājuši 30 gadi, kad mēs paši stāvējām sadevušies rokās, visas 3 Baltijas valstis. Tā kolektīvā atmiņa ir tāda, ka tas bija tāds emocionāls pacēlums, un neviens neatceras, ka tas arī mums varēja draudēt.”
Bet – tie, kas vēlas represijās cietušajiem baltkrieviem palīdzēt, piemēram, ar ziedojumiem to var izdarīt gan caur biedrības ”Paliec mājās” kontu, caur “Mobilly” lietotni vai zvanot pa tālruni 90067070 un ar katru zvanu ziedojot 1 eiro 42 centus.
Līdz šim Latvijā ziedojumos baltkrieviem ir savākti ap 10 tūkstoši eiro.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
