Panorāma

E-veselība Igaunijā – ierasta

Panorāma

Iesniedz akreditācijas vēstuli karalienei Elizabetei II

Briselē nevēlas mācības tikai latviešu valodā

Briseles latvieši atsakās bērnus skolā mācīt latviešu plūsmā

Brisele ir vienīgā vieta ārpus Latvijas, kur latviešu bērni varētu iegūt visu pamatizglītību un, iespējams, vēlāk arī vidējo izglītību latviešu valodā Eiropas skolā. Tomēr Briseles latvieši šoruden pateica nē mācībām latviešu valodā, tā vietā paliekot pie mācībām angļu un franču valodas plūsmā.

Vienā no Eiropas skolām Briselē mācās 150 latviešu bērni. Mācības viņiem notiek franču un angļu valodā, tikai vienu stundu dienā viņi mācās latviešu valodā.

Aptaujātie bērni atzina, ka viņi labprāt mācītos latviski, jo angliski un franciski tas ir grūti. Tomēr šo lēmumu pieņem viņu vecāki, kuri izlēma, ka nesūtīs savus bērnus latviešu plūsmā, kur visi priekšmeti būtu latviešu valodā.

Eiropas skolā bija pieteikti trīs latviešu bērni un, kad skola piedāvāja viņiem vietu, visi trīs vecāki savus pieteikumus atcēla,

stāsta Eiropas skolu ģenerālsekretariāta vadītājs Džankarlo Markedžiano.

Taču latviešu bērnu trūkums Briselē nav jūtams, to var ļoti labi redzēt, aizejot uz sestdienas skoliņu. Bērni, kas tur mācās, nākamgad tīri teorētiski varētu beidzot uzsākt latviešu plūsmu četrgadīgo grupā un pirmajā klasītē. Tomēr pirms dažiem gadiem veiktā aptauja liecina, ka 98% bija pret latviešu plūsmas izveidi.

“Skola bija paredzēta otrā pilsētas pusē, un tas būtu tāpat kā Rīgas kontekstā vest savus bērnus no Purvciema uz Pārdaugavu, un tas ir ļoti ilgs laiks. Negaidīts blakus efekts bija tas, ka maniem bērniem ir iespēja mācīties angļu valodā kā pamatvalodā, kas padarīs viņus ļoti konkurētspējīgus pasaules darba tirgū,” uzsver topošā skolēna tēvs Guntars Birznieks.

Latviešu vecāku pārstāve Guna Zaķe-Baltā stāsta, ka te nav jautājums “par” vai “pret” latviešu valodu, jo vecāki savus bērnus sūta uz latviešu aktivitātēm. Tomēr tas ir jautājums par to, kas būs labs bērnam un viņa nākotnei.

Latviešu valoda ir viena no nedaudzajām, kas palikusi bez savas plūsmas, tā sen jau ir lietuviešiem un nu jau arī igauņiem.

“Ja latviešu ģimenes izlems vairāk sūtīt beļģu skolā tā vietā, lai pieteiktu latviešu plūsmā, tad teorētiski nevar izslēgt tādu iespēju, ka latviešu plūsma var arī nekad neizveidoties,” uzskata topošā skolēna tēvs Gundars Ostrovskis.

Bērnu vecāki uztraukušies, ja izveidosies latviešu plūsma un klasītē būs tikai pieci bērni, tad viņiem būs jāiet apvienotajās klasēs, kā tas ir lauku skolās.

“Gadījumā, ja latviešu bērni iet franču, angļu un vācu plūsmās, tad tā ir Vācija, Francija un Anglija, kas maksā par mūsu bērnu skolotājiem. Ir bijuši gadi, kad nākuši ļoti lieli protesti no franču, angļu un vācu vecākiem,” stāsta Zaķe-Baltā.

Tāpēc latviešu plūsmu grib gan angļi, franči, gan Eiropas skolas vadība, izņemot pašus latviešus.

To, ka latviešu bērni ļoti centīgi mācoties franču un angļu plūsmā, apstiprina arī skolas direktors. Viņš gan bažījas par bērnu identitāti.

“Tas ir iemesls, kāpēc es personiski nekad neliktu savus bērnu citas valodas plūsmā. Mani bērni zina, no kurienes viņi ir, kas viņi ir, viņiem ir nacionālā identitāte un viņi ar to jūtas savā sirdī komfortabli. Esmu pieradis, ka man pirms brīvdienām prasa – uz kurieni tu brauksi? Es saku, ka uz mājām, jo tās ir mājas – Spānija, kur es braukšu. Viņi saka: "Piedod Havjēr, bet es nezinu, kur ir manas mājas. Man ir draugi tur, man ir draugi te, bet es nezinu, kur ir manas mājas,” skaidro Eiropas skolas II direktors Havjērs Arnedo.

Gaidāms, ka nākamgad notiks otrais mēģinājums šeit izveidot latviešu plūsmu Eiropas skolā, bet, vai tas izdosies, to šobrīd neviens neņemas prognozēt.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti