Eiropas ārējās darbības dienests jau pusgadu katru nedēļu gatavo un izsūta Krievijas Krievijas dezinformācijas apskatu. Šeit tiek apkopota un analizēta gan Krievijas, gan arī Eiropas mediju prokremliskā retorika – kas variē no Eiropas Savienības dēvēšanas par “nacistu garabērnu” līdz acīmredzami nepatiesiem faktiem.
Krievijas viedoklis Briselē, gan arī citviet Eiropā tagad sadzirdams daudz skaļāk. Un ne tikai mediju dēļ – pēdējos gados Krievijas vēstniecības darbinieku skaits Briselē pieaudzis sešas reizes, tiek algotas ietekmīgas sabiedrisko attiecību kompānijas un veidota sadarbība ar Eiropas galēji labējām un galēji kreisām partijām. Piemēram, Eiropas Parlamentā ievēlētās Marinas Lepēnas partija no Krievijas bankām aizņēmusies 11 miljonus eiro, un mēģina aizņemties vēl 27 miljonus.
"Skaidrs, ka Krievija strādā daudz ar Rietumeiropas politisko domu," sacīja Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). Viņaprāt, Krievijas ietekme Briselē pēdējos gados ir pieaugusi. "Bet pašlaik vairākuma šeit nav. Es atkārtoju – pašlaik. Es esmu diezgan bažīgs, es ceru, ka Eiropa varētu saņemties visos šajos kritiskajos brīžos."
"Tas varētu destabilizēt Rietumu aliansi un demokrātiju tādās valstīs, par kurām mēs šobrīd domājam, ka tur demokrātija ir drošībā, jo tai ir senas saknes. Es domāju, ka tam var būt ļoti bīstams destabilizējošs efekts, bet tas, visticamāk, prasīs gadus, lai materializētos tādā veidā, ka par to sāks liela daļa uztraukties. Šobrīd tas tā noteikti nav," atzina Eiroparlamenta deputāts Bernds Luke no Vācijas.
Kā tieši tas notiek – to labi parāda Baltijas valstu žurnālistu kopdarbs dokumentālā filma "Ģenerālplāns". Taču uz filmas izrādīšanu Eiroparlamentā un vēlāk uz diskusiju ar filmas veidotājiem ieradušies tikai tie, kas jau zina.
"Tas rada sajūtu, ka ne visi Eiropas Parlamentā, nemaz nerunājot par Eiropas dalībvalstīm, apzinās draudus, ko šis informācijas karš rada," teica Eiroparlamenta stažieris Giorgijs Lomtadze no Gruzijas.
To, ka Eiropa nedara pietiekami, lai cīnītos ar Krievijas propagandu, atzīst gandrīz visi. Un labi saprot, kādas var būs sekas – pieaugošs vēlētāju atbalsts politiski radikālām idejām un partijām. "Kad es redzēju to, kas notiek Baltijas valstīs, man radās sajūta, ka Baltijas valstīm būtu vairāk ar to kaut kas jādara," sacīja Luke.
Ja Krievijas mērķis ir – likt noticēt, ka Eiropas Savienība sabrūk un katrai valstij jācīnās pašai par sevi, tad skaidrs, kāpēc gan prokremliskās dezinfomācijas apskats, gan arī šī dokumentāla filma izsaukusi tik asu reakciju no Krievijas. "Nu tāpēc jau mēs jokojot to saucam par Krievijas televīzijās vispopularizētāko Baltijas filmu," teica dokumentālās filmas "Ģenerālplāns" scenārija autore Sanita Jemberga.
Tomēr filmas veidotāji, kas tikko atgriezušies no tās izrādīšanas ASV – atzīst, ka postpadomju telpas specifiku Rietumi tomēr līdz galam neizprot.
"Amerikāņi un arī eiropieši rietumos nesaprot, cik ārkārtīgi liela loma šajā diskusijā bijušajā padomju telpā ir Otrajam pasaules karam. Jo amerikānim liekas, ka pēdējais bija konfederācijas karš un Otrais pasaules karš viņu debatē nekādu lomu nespēlē. Rietumeiropas debatē arī nē. Mūsu debatē tas ir padarīts par primāro. Tas bija tāds jaunums – viņu apjēga, ka viņi ar vārdu fašists saprot vienu lietu, bet savukārt Krievija par fašistu sauc jebkuru, kam nepiekrīt," teica Jemberga.
Jau vēstīts, ka dokumentālās filmas “Ģenerālplāns” veidotāji izpētījuši metodes, kuras izmanto Krievija savas ietekmes veidošanai ārvalstīs. Filma tapusi, Latvijas žurnālistiem sadarbojoties ar kolēģiem no citām Baltijas valstīm, Polijas, Krievijas.
