Kopš 2013.gada dubultpilsonība ir atļauta gan ar Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, gan ar NATO dalībvalstīm, kā arī Austrāliju, Brazīliju, Jaunzēlandi.
Topošie britu pilsoņi īpašā ceremonijā dod uzticības zvērestu karalienei un dzied valsts himnu. Ne zvērests, ne himna no galvas nav jāmācās, tiek iedotas lapiņas ar tekstu.
Sertifikātu par naturalizāciju saņēma arī dziedātāja Agnese Vrubļevska, kura Anglijā dzīvo jau 15 gadus.
“Man tas palīdzēs turpmāk attīstīties. Tāpēc ka ļoti daudz kur, lai es pieteiktos konkursos vai kādu kontraktu [noslēgtu], piemēram, ar hoteli vai kruīzu, viņi ļoti bieži prasa britu pasi. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ es gribēju kļūt par dubultpilsoni,” atzina dziedātāja.
Pilsonības gribētājam jāatbilst vairākiem imigrācijas nosacījumiem, jānoliek angļu valodas un zināšanu par valsti eksāmens, jāiziet cauri vairākām birokrātiskām procedūrām, kas prasa gandrīz divus gadus.
“Galvenais sekot un izlasīt visu informāciju, jo nokļūdīties ir ļoti elementāri. Citreiz savas vēstules pārlasīju un pārlasīju, jo ir runa par diezgan lielu naudu, man viss šis process izmaksāja apmēram 2000,” atklāja Agnese.
Pēc zvēresta nodošanas un sertifikāta saņemšanas Agnese ir kļuvusi par Apvienotās Karalistes pilsoni, atliek tikai nokārtot pasi.
Savukārt operācijas zāles asistentam Timuram Ancovam, kurš Anglijā dzīvo jau 9 gadus un britu pasi ieguva pirms pusgada, iemesls bija pensijas vecuma tuvošanās.
“Tas galvenais arguments bija laikam - cik daudz valsts piedalās pensionāru dzīvē. Un tad es redzēju, ka šeit piedalās nesalīdzināmi vairāk, un ir daudz nodrošinātākas vecumdienas nekā tur. Cerot un domājot, ka kaut kas tomēr mainīsies, es tomēr sapratu, ka nu tās lietas nevar vienā dienā mainīt, tas arī prasa laiku. Bet mans laiks iet uz priekšu!” skaidroja Timurs Ancovs.
Ir tautieši, kuri ieguvuši dubultpilsonību “Brexit” dēļ.
Uzņēmēja Gita Petkeviča Lielbritānijā dzīvo jau 16 gadus. “Un tas “Brexit” mani piespieda. Paldies Latvijai, ka mēs varam abas divas pases paturēt, ka nav jāzaudē, jo nabaga lietuvieši to nevar atļauties, tādas viņiem privilēģijas nav kā mums,” sacīja Gita.
“Man ir abas pases tagad, nu tas ir tā - es esmu latvietis, es ceļošu ar Latvijas pasi visur, rādu latviešu pasi. Bet otra ir - ja nu kas, ar to “Brexit” ir tā, kā ar bitēm, nekā nevar saprast, skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs,” pauda Gita.
Daudzi nezina, ka, iegūstot citas valsts pilsonību, Latvijas pilsonim par to ir jāinformē Latvija.
“Viņiem par to ir pienākums paziņot Iedzīvotāju reģistram, visvienkāršākais un ātrākais veids, kā to izdarīt, ir aizpildīt anketu, anketas ir pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā. Nokopēt dokumentu, kas apliecina britu pilsonības iegūšanu, tā varētu būt pase, tas varētu būt naturalizācijas sertifikāts. Un šo visu nosūtīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Rīgā,” skaidroja pārvaldes Konsulārās nodaļas vadītāja Dace Liberte.
Tāpat valsts joprojām jāinformē par laulību slēgšanu vai šķiršanu, arī par bērnu piedzimšanu.
“Tātad ko nozīmē dubultpilsonība - tas nozīmē, ka cilvēkam līdztekus ir divas pilsonības, un tas arī nozīmē to, ka tiesības un pienākumi ir pret divām valstīm. Ja ir pilsonība no trīs valstīm, tad būs tiesības un pienākumi pret visām trīs valstīm,” skaidroja Dace Liberte.
