Sirēnas skan, bet cilvēku uzvedība nemainās, daļa no viņiem pārmet – tās ir pārāk klusas, tāpēc nevar saprast, ka tās ir trauksmes sirēnas.
Trauksmes sirēnu darbības ilgums ir trīs minūtes. To mērķis – krīzes situācijā paziņot cilvēkiem par nepieciešamību ieslēgt sabiedriskā radio vai sabiedriskās televīzijas kanālu tālākai informācijas saņemšanai. Šodien skanējušo sirēnu uzdevums ir sistēmas pārbaude. Taču vērojot iedzīvotājus, nešķiet, ka kāds par trokšņiem satrauktos.
Artūrs brīnās: "Kas tā bija par skaņu? Es domāju, ka kāds trauksmes signāls. Kas jādara, kad tāds atskan? Grūti pateikt. Neatceros. Mūsu augstskolā mācīja, bet izlidoja no galvas, kas tieši jādara."
Neko daudz zinīgāks nav arī Aleksandrs: "Kas jādara, kad dzird tādu sirēnu? Nu, nezinu. Šodien neko, es domāju, grūti pateikt."
"No sākuma es domāju, varbūt ātrā palīdzība vai ugunsdzēsēji brauc. Tad domāju, kaut kāda jocīga tomēr un nebeidzas. Tad es sapratu, ka tā ir trauksmes sirēna. Kas jādara, kad atskan trauksmes sirēna? Nezinu," atzīstas Tamāra.
Toties Vladimirs ir zinošs: "Jāieslēdz radio, televizors, un tur būs informācija, kas tālāk jādara, kur jāskrien. Kāpēc jūs nereaģējāt? Tā bija mācību trauksme, plašsaziņas līdzekļi ziņoja."
Trauksmes sirēnas izvietotas tā, lai tās varētu dzirdēt aptuveni pusotra kilometra rādiusā. Latvijā izvietotas 164 sirēnas, no tām 55 atrodas Rīgas reģionā. To izvietojums nepārklāj visu Latvijas teritoriju.
"Protams, reāla apdraudējuma gadījumā, ja nepieciešams apziņot cilvēkus, kur viņi nedzird trauksmes sirēnas, tiktu izmantoti operatīvie transportlīdzekļi ar skaļruņiem, konkrētajā apdraudētajā teritorijā, piesaistītu Valsts policiju, pašvaldības policiju utt.," saka VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Trauksmes sirēnas paredzētas, lai ziņotu par evakuāciju vai ārkārtējas situācijas izsludināšanu. Kopš neatkarības atjaunošanas sirēnas reālā briesmu situācijā izmantotas vienu reizi – 2005. gadā, kad Valmieras apkārtnē plīsa gāzes vads.
