Pēcpusdiena

Ceļu policija reidos pievērš uzmanību mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem

Pēcpusdiena

Aptauja: darba iespējas jaunietim garantē IT studijas

Saeima konceptuāli atbalsta kriminālatbildības noteikšanu par dienēšanu ārvalstu armijā

Bijušais policijas šefs: Kriminālsodāmu gadījumu par dienēšanu ārvalstu armijā nevarētu būt daudz

Lai gan Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz cietumsodu par dienēšanu ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās, praksē šādu gadījumu nevarētu būt daudz. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” lēš bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs, piemērot, brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Izņēmums gan attieksies uz tām personām, kuras dienē Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts armijā.

Saeimas deputāts, likumprojekta grozījumu referents Andrejs Judins (“Vienotība”) uzskata, ka gadījumā, ja cilvēks dienē citu valstu militārajos dienestos vai policijā, tas var radīt problēmu Latvijas drošībai, jo cilvēks var iegūt “nevajadzīgu pieredzi”. “Nolūks nav sodīt kādu cilvēku, bet novērst situāciju, ka Latvijas cilvēki dienē ārpus Latvijas, pie tam ne tikai armijas, bet arī kādā militārajā organizācijā vai izlūkošanas dienestā. (..)

Tas ir bīstami, jo cilvēks var iegūt pieredzi, un tā var tikt izmantota pret Latvijas interesēm,” skaidro Judins.

Arī Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Kaspars Galkins norāda, ka iecerētais regulējums vērsts uz to, lai mazinātu Latvijas valsts drošības riskus, jo Latvijas drošības iestāžu militārajai izlūkošanai ir ārkārtīgi ierobežotas iespējas iepazīties ar ārvalstu dienestu saturu, kas var būt ar Latvijas interesēm naidīgu ievirzi. Tādējādi šīs personas Latvijai var sagādāt drošības un pretizlūkošanas riskus.

Savukārt bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins pieļauj, ka šī likumprojekta virzītājiem varētu būt kādi dati par konkrētiem gadījumiem, uz kuros būtu nepieciešama šāda kriminālatbildība.

Taču, viņaprāt, to personu skaits, kas pretlikumīgi būtu iesaistījušās ārvalstu militārajos dienestos, nevarētu būt liels. “Nezinu, cik tādu interesentu būtu Latvijā, kuri gatavi doties uz tādiem dienestiem un varētu iekļūt kādu valstu dienestos. Parasti jau valstu dienestos ir cilvēki ar šīs valsts pilsonību. Un, vai dubultā pilsonība ļautu ieņemt vietu kādā valsts dienesti, ir ļoti individuāls jautājums,” saka eksperts.

“Šeit katrs gadījums būs jāvērtē atsevišķi, kāds ir tas dienests un kādas sekas varētu izraisīt personas atgriešanās dzimtenē – vai viņš tiešām atvedīs radikālas idejas un mēģinās izveidot līdzdomātāju kopu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību,” saka Voins.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti