Patlaban trīs likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši - Ludmila Poļakova, Jānis Tiltiņš un Ervīns Kušķis - atrodas duālā stāvoklī, proti, viņi arvien ir AT tiesneši, bet neeksistējošā struktūrvienībā.
Jautāts, kā viņš raugās uz izveidojušos situāciju cilvēcīgi, nevis juridiski, Bičkovičs sacīja, ka sajūtas nav gaišas un priecīgas ne tikai trim tiesnešiem, bet arī AT. "Mēs esam kolēģi, tomēr ārēju, no mums neatkarīgu apstākļu dēļ mēs it kā esam novietoti pretstatā viens otram, pretējās frontēs. Nekādā gadījumā AT nav ieinteresēta šos tiesnešus "aizsūtīt" kaut kur prom," skaidroja AT vadītājs.
Sarunā ar aģentūru LETA Bičkovičs turpināja, ka situācija ir radusies tīro tiesu instanču reformu dēļ, tātad tā ir noteikta likumā, savukārt likumdevējs nebija paredzējis to un modelējis tādu situāciju, ka uz AT Krimināllietu departamentu tiktu pārcelti visi palātas tiesneši. "Te var minēt, ka AT nebija iniciatore šai reformai - sākumā tā pat neatbalstīja tās nepieciešamību," atgādināja Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs stāstīja, ka AT Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulce lēma par palātas tiesnešu iecelšanu jeb precīzāk - paaugstināšanu amatā -, atzīstot par piemērotiem divus tiesnešus. "Pamatā reformas būtība ir tajā, lai savā ziņā novērstu mulsinošo situāciju AT - tiesā, kuru sauc AT, faktiski sadzīvoja divas tiesas, proti, departamenti jeb kasācijas instance un palātas jeb apelācijas instance," izklāstīja Bičkovičs.
Viņš gan piekrita, ka motivācijas trūkums, kāpēc trīs tiesneši netika iecelti departamenta tiesnešu amatos, radīja neizpratni gan Saeimas deputātos, gan medijos, gan arī pašos tiesnešos.
"Šīs kaislības, ja tā var teikt, tiešām ir saistītas ar nepietiekamo informētību par to, kāpēc tieši trīs un tieši šie trīs tiesneši nav apstiprināti par departamenta tiesnešiem. Tieslietu padome, rēķinoties ar pastāvošo likumdevēja konstrukciju par konkrētiem pienākumiem reformas kontekstā, aicināja Krimināllietu departamentu izskaidrot savu lēmumu. Manuprāt, tas ir loģisks solis - aicināt departamentu skaidrot savas rīcības motivāciju," papildināja AT vadītājs.
Jautāts, vai tas, ka motivācijas sagatavošanai departamentam ir vajadzīgs laiks līdz pat 21.janvārim, nav samērā dīvaini un nerada bažas par motivācijas "pievilkšanu aiz ausīm", Bičkovičs pauda, ka Tieslietu padomes sēdē jau izskanēja argumenti par to, kāpēc ir vajadzīgs ilgāks laiks.
Bičkovičs atgādināja, ka daži tiesneši ir atvaļinājumā, kā arī balsojums bija slēgts - proti, vienam kolēģim neprasot otram kolēģim balsojuma rezultātu. Viņš pauda, ka tur nekādu "zemūdens akmeņu nav" - ja reiz cilvēks balsoja vienā veidā toreiz, kāpēc lai viņš tagad apgalvotu ko pretēju. Bičkovičs izteicās, ka arī turpmāk attiecībā uz 2017.gadu, kad tiks likvidēta AT Civillietu tiesu palāta, jābūt gataviem skaidrot motivāciju, kāpēc, iespējams, konkrēti tiesneši nepievienosies kolēģiem departamentā.
Uz jautājumu, vai šajā situācijā nebūtu vajadzība paplašināt Tieslietu padomes funkcijas un rocību, jo patlaban tā ir ļoti ierobežota, AT priekšsēdētājs paskaidroja, ka padomei kopumā, abstrahējoties no šīs situācijas, būtu jānodod visi ar tiesnešu karjeru saistītie jautājumi. Līdz ar to patlaban horizontālā tiesnešu karjeras kustība, piemēram, pārcelšana darbā no vienas tiesas uz citu, ir nodota Tieslietu padomes pārziņā. "Es ļoti ceru, ka mēs soli pa solim nonāksim pie tā, ka šāda veida situācijas, kādu novērojam šodien, varēsim atrisināt Tieslietu padomē," pauda Bičkovičs.
Jau ziņots, ka, visiem Saeimas Juridiskās komisijas deputātiem atturoties, pērn decembrī tika noraidīts Tieslietu padomes sagatavotais lēmumprojekts par tiesnešu skaita apgabaltiesās palielināšanu par trīs, no kura izrietētu, ka par attiecīgo skaitu tiktu palielināts tiesnešu daudzums Rīgas apgabaltiesā. Par minēto lēmumu gan vēl būs jābalso Saeimai.
Saskaņā ar tiesu sistēmas reformu AT Krimināllietu tiesu palāta tika likvidēta 2014.gada 31.decembrī. Līdz ar to bija jārisina jautājums par piecu palātas tiesnešu iespēju strādāt par tiesnešiem nākotnē. AT priekšsēdētājs Bičkovičs visus piecus tiesnešus virzīja uz četrām vakancēm AT Krimināllietu departamentā, savukārt departamenta kopsapulce nolēma, ka tikai divi no viņiem turpinās darbu AT kā Krimināllietu departamenta tiesneši. Līdz ar to bija palicis aktuāls jautājums par pārējiem trim tiesnešiem.
Tieslietu padome bija nolēmusi atbalstīt Rīgas apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināšanu par trīs, tādā veidā risinot minēto trīs AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu situāciju. Šo risinājumu komisija noraidīja.
