Ilgāk par divām stundām Tieslietu padome pirmdien sprieda, ko atbildēt Saeimas Juridiskajai komisijai. Deputāti lūguši skaidrot, kāpēc diviem no trim likvidētās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas jeb apelācijas instances tiesnešiem vieta kasācijas instancē jeb Krimināllietu departamentā atradās, bet trīs tiesneši palikt Augstākajā tiesā nevarēja, lai gan vismaz divas vakances aizvien ir brīvas. Tieslietu padome ierosinājusi Saeimai, ka visi trīs tiesneši pārceļami uz darbu Rīgas apgabaltiesā.
Un padome palika pie sava arī šodien – Poļakovai, Tiltiņam un Kušķim vieta ir apgabaltiesā. Savukārt Krimināllietu departamentam padome lūgs, lai tas izskaidro Saeimai, kāpēc kasācijas instancei tiesneši nav patikuši. Tāds lēmums sekoja pēc dažbrīd skaļām diskusijām, kurās visvairāk iekarsa Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs:
„(..) mēs šobrīd runājam un runājam, un vēlreiz runājam, ka mūsu priekšlikums ir izstrādāts atbilstoši likumam.”
Tā kā likums noteic, ka tiesnešus amatos ieceļ uz mūžu, Saeimai, pat ja tā atbalstīs tiesnešu rotāciju uz apgabaltiesu, lēmumu pieņemt nebūs viegli. Tādam pazeminājumam vajadzīga pašu tiesnešu piekrišana. Taču viņi piekrist negrasās, bet tā vietā pošas savu taisnību panākt tiesas ceļā. Kā skaidro tiesnese Poļakova, visvairāk kremt, ka pašu ilggadējie kolēģi lēmuši atstāt brīvas vakances, nevis tajās pārcelt darbabiedrus un izveidot vēl vienu trūkstošo.
„Ja kolēģi mūs negrib redzēt savās rindās… Katrs lēma subjektīvi – vai viņam patīk Poļakova, kas vienmēr pieceļas un pasaka savu viedokli; vai viņam patīk Kušķis, kas bija viņam priekšnieks un varbūt lika darīt, ko viņš nav gribējis… (..) Mēs kopā lēmām lietas, kopā izspriedām lietas, mēs vārījāmies vienā katlā un lauzām galvas, kā likumīgi izlemt lietas. Un tagad viņi pasaka, ka mēs nederam. Kāpēc?”
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe Tieslietu padomei šodien atzina, ka uz vakantajām tiesnešu vietām noskatījis kandidātus akadēmiskajās aprindās. Kuri tie ir, Dzalbe neatklāj. Par ilggadējiem kolēģiem viņš izsakās vispārīgi:
„Redziet, viņi strādāja apelācijas instancē, un šeit ir kasācijas instance. Un tās ir divas dažādas lietas, un kasācijas instances tienesim tiek izvirzīti daudz augstāki kritēriji un prasības. (..) Es ietu strādāt tur, kur mani sūta valsts. (..)”
Bez darba palikušajiem tiesnešiem Augstākā tiesa sola maksāt līdzšinējo algu līdz brīdim, kad Saeima viņus iecels amatos Rīgas apgabaltiesā vai līdz citam strīda risinājumam.
