Nav jau pirmā reize, kad valdības solījumi mediķiem makā nekrīt- tā Vidzemes televīzijai atzīst daudzi reģionālo slimnīcu aptaujātie pārstāvji. Atgādinot, ka tieši mediķi pandēmijas laikā strādaja frontes pirmajās līnijās, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda - nav saprotams, kāpēc pēc ministru prezidenta solījuma ir jāpaiet tik ilgam laikam, lai process virzītos.
"Ja valstij ir tāda neuzticība, ka mediķi varbūt krāpjās, tad vajadzēja darīt otrādi, tā kā ar “airBaltic”, vienā dienā ieskaitīt, un pēc tam, pēc trim mēnešiem veikt pārbaudi, vai tiešām tie darbinieki ir strādājuši. Jo tas bija tāds ļoti nesaprotams un mazlietiņ šokējošs faktors, četrdesmit vai simts reiz lielāku summu ieskaita divās dienās, bet simtreiz mazākai summai prasa milzonīgas atskaites, plus vēl kavējās trīs mēnešus," pauda Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Nesagaidot valdības solītās piemaksas, liela daļa reģionu slimnīcu tās izmaksāja no saviem līdzekļiem. Viena no tām - Jēkabpils reģionālā slimnīca - norāda, ka personālam, kuram bija jāveic darbs ar Covid-19 pacientiem, kompensācijas izmaksāja, paļaujoties, ka valdība savu solījumu turēs.
"Šis te jautājums mediķu vidū ir tāds, ka viņi ir pieraduši pie tā, ka var apsolīt un neizmaksāt, līdz ar to, manā skatījumā liels pārsteigums tas nebija," norādīja Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova. Līdzīga situācija ir arī Cēsu klīnikā, kas nav saņēmusi nevienu no solītajām kompensācijām, tomēr ārstniecības personas piemaksas saņēma no klīnikas budžeta. Tāpat arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai.
"Simtprocentīgas garantijas tajā izmaksas brīdī nebija, taču mēs uzskatījām par nepieciešamību un mediķiem piemaksas esam izmaksājuši. Taču esam cerībā, ka valsts to kompensēs. Tikai vēlreiz varam pateikties mūsu mediķiem, jo tikai viņi zina, ko nozīmē sasvīdušās rokas gumijas cimdos un nospiedumi uz sejas no respiratoriem, aizsargbrillēm, kā arī garās stundas, kas bija jāpavada aizsargtērpos," akcentēja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Lana Upīte.
Kamēr iepriekš minētās slimnīcas šo naudu mediķiem atradušas savos budžetos, Daugavpils reģionālā slimnīca gaidīs pārskaitījumu no valsts. Tas tiek skaidrots ar lielajiem ieguldījumiem aizsarglīdzekļu un inventāra iegādei, kā arī slimnīcas pielāgošanu ārkārtējās situācijas apstākļiem.
"Tas fakts, ka valsts nevērtē un neciena kolēģus, vispār ārstniecības personas kā tādas, nu tā droši vien ir globāla problēma, es ļoti cerēju, ka karantīna parādīs valdībai, ka patiešām tā veselības aprūpes nozare ir tā galvenā un tiešā prioritāte, nu tas ir jau valdības problēma, mūsu pienākums ir palīdzēt cilvēkiem, glābt dzīvības un mēs to turpināsim darīt," tā Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Lai arī mediķos vērojams sarūgtinājums, ja tiešām būs pandēmijas otrais vilnis, viņi pildīs savus pienākumus kā līdz šim. Slimnīcas būs gatavas darbam, šoreiz jau ar lielāku pieredzi un nodrošinājumu. "Tas ir kolēģu pienākums, mums nav citas iespējas, kā turpināt ārstēt, turpināt glābt dzīvības un pasargāt iedzīvotājus," atzina Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Savukārt Daugavpils slimnīcā norādīja, ka darbs turpināsies. "Mēs strādājam, vienalga mēs strādāsim un sniegsim neatliekamo palīdzību mūsu pacientiem, akūtiem pacientiem. Nu, žēl, ka nav samaksāts," tā Daugavpils reģionālās slimnīcas medmāsa Svetlana Tarašķeviča.
