Iepriekš jau vēstīts par patvēruma meklētāju un bēgļu bērnu integrācijas grūtībām trūcīgo valodas zināšanu dēļ, bet šogad atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar vienu roku dod, ar otru atņem. Proti, naudas atbalsts pedagogiem par individuālām konsultācijām patvēruma meklētājiem pieaudzis, bet līdz ar uzturēšanās atļaujas iegūšanu tā izmaksāšana tiek pārtraukta.
Trūcīgas valodas zināšanas
Rīgas Raiņa 8.maiņu (vakara) vidusskolā pašlaik mācās seši imigranti – patvēruma meklētāji un bērni, kas ieguvuši bēgļa statusu. Viņi ir pusaudži, centīgi un attapīgi, tā skolēnus raksturo direktors Juris Šmits, pieminot, ka latviešu valodas trūcīgās zināšanas gan bērniem, gan skolotājiem aizvien sagādājot vislielākās galvassāpes.
"Mēs jau arī uzskatām, ka tas pirmais, kas mums ir jāiemāca, ir jāiemāca latviešu valodā kaut ko pateikt, kaut ko darīt.
Tu jau nevari mācīt nekādus citus priekšmetus, ja viņš nezina šo valodu. Tagad arī viena meitene jau dabūja statusu, par to vairāk naudu nemaksā, viņa te dzīvo, viņa ir kā vispārējs skolēns. Kādas viņai ir tās zināšanas, tādas viņai ir," sacīja Šmits.
Nefinansē individuālas konsultācijas
Šis ir pirmais mācību gads, kad IZM līgumi par papildu naudu patvēruma meklētāju individuālām konsultācijām tiek pārtraukti pēc tam, ja persona ieguvusi bēgļa vai alternatīvo statusu.
"Mani sauc Diāna. Es esmu no Sīrijas. Man ir 17 gadi. Es runāju mazliet latviski. Es esmu Latvijā trīs mēnešus," tā stāsta Diāna, kura pirms nedēļas ieguvusi bēgļa statusu. Tas nozīmē, ka turpmāk viņai un vēl citiem pusaudžiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, būs jāmācās tādā pašā kārtībā kā pārējiem pilsoņiem vai nepilsoņiem, un tātad pašai jāmēģina integrēties.
Atkārto un iemācās, teic klases audzinātāja un ķīmijas skolotāja Gunta Krasta. Šogad par 40 eiro lielāka ir mēneša samaksa pedagogiem par papildu latviešu valodas konsultācijām. Taču nauda, kā zināms, seko vien patvēruma meklētājam,
un nedaudz vairāk kā 100 eiro jāsadala starp visiem skolotājiem, kas ar šiem bērniem papildus strādājot. Ieguvums esot nedaudz virs pieciem eiro.
IZM: Finansējums nav pārāk mazs
"Šī nauda nav pārāk maza, jo skolotāji strādā papildus un šīs ir individuālas nodarbības. Šī summa ir paredzēta visiem mācību priekšmetiem, ne tikai latviešu valodas apguvei, kas ir svarīgi. Protams, ka sportu, mūziku un mājturību var apgūt kopā ar pārējiem bērniem, bet pamatā ir grūtības ar latviešu valodu," stāsta IZM Izglītības departamenta eksperte Olita Arkle.
Arkle neuzskata, ka izveidojusies situācija – ar vienu roku ministrija sniedz papildu atbalstu pedagogiem, bet ar otru ņem nost jau tā skopo finansējumu.
Nauda seko statusam, ne cilvēkam
Imigrantu integrāciju Latvijas skolās pēta Liesma Ose, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas doktora studiju programmas „Pedagoģija” vadītāja.
"Tur jau tā lieta, ka bēgļu plāns izglītībā, kāds viņš tapa, es pat teiktu - labs un visaptverošs -, ja viņam sekotu līdzi nauda, viss jau būtu lieliski. Skolām pietrūkst resursu šīm papildu stundām. Tā ir taisnība. Un tas nav godīgi. Es jau nevaru prasīt no skolotāja par zemo algu vēl strādāt papildu stundas.
Nauda seko statusam, nevis cilvēkam. Juridiski tas acīmredzot ir pareizi, bet no cilvēku attīstības viedokļa... es kā pedagogs nevarētu teikt, ka tas ir pareizi," sacīja Ose.
Turklāt skolotāji bez jau pieminētā sūdzoties arī par metodisko materiālu trūkumu, kas palīdzētu strādāt ar citas kultūras bērniem.
