Šķetinot ugunsdrošības problēmas, atklājas, ka daudzi no dievnamiem, kas ir reizē kultūrvēstures pieminekļi, ir kopumā visai kritiskā stāvoklī. Draudzes ar saviem ziedojumu līdzekļiem tos nespēj restaurēt, kaut baznīcas taču ir arī tūrisma objekti, savu pilsētu un pagastu vizītkartes.
Brīdinājums izteikts Cēsu Svētā Jāņa baznīcai par tās torņa ekspluatāciju. Baznīcai nākošgad apritēs 730 gadi, un ugunsdrošība ir tikai viens, kaut arī ļoti svarīgs, aspekts. Kā stāsta draudzes priekšnieks Māris Ozols celtnei kopumā nepieciešama restaurācija, kuru tikai ar draudzes līdzekļiem ir nereāli veikt.
Lielākā daļa no baznīcām ir kultūrvēstures pieminekļi, tātad to saglabāšanā jābūt ieinteresētām ne tikai draudzēm. Latvijas Evenģeliski luteriskās baznīcas nekustamā īpašuma komisijas vadītājs Arnis Bušs norāda - kultūrvēsturiskais piemineklis arī uzliek savu prasību slogu, taču ir jārēķinās, ka savu iespaidu atstājis ir padomju laiks, kad draudzes nevarēja savus dievnamus apsaimniekot, remontēt. Arnis Bušs arī atzīst - šobrīd daudzas draudzes ir tādā situācijā, ka izdevīgākas dievkalpojumiem būtu mazākas telpas, nevis lauzīt galvu par lielas celtnes saglabāšanu un restaurāciju. Valsts no baznīcas ir šķirta, arī pašvaldības nevar finansiāli palīdzēt. Draudzei atliek vākt ziedojumus, startēt dažādu fondu projektos, bet tas nav risinājums.
Kritiskā situācijā daudzviet ir ne tikai baznīcas, bet arī bijušās mācītājmuižas, un kultūrvēsturei nozīmīgas ir ne tikai pašas celtnes, bet arī tajās esošās vērtības.
Arnis Bušs gan secina, ka šobrīd sarunas ar valsti un likumdevēju nav noliedzošas un tātad dod cerību, ka varbūt būs iespēja apvienot spēkus, lai nepazaudētu šīs Latvijas kultūrvēstures vērtības.
