ĪSUMĀ:
- Jaunizveidotajos novados bijis atšķirīgs piedāvāto pakalpojumu un maksāto pabalstu klāsts.
- Bauskas novadā, kur tagad satilpst četri līdzšinējie novadi, strādā pie vienotiem noteikumiem.
- Novadu sociālo dienestu vadītājas atzīst – viegli tas nav.
- Viens no jautājumiem Bauskā – kas būs ar pusdienām bērniem, jo dažos novados tās apmaksātas dāsnāk.
- Rundāles novadā bijis arī plašs atbalsts medicīniskajiem pakalpojumiem.
- Grūti paredzēt arī mājokļu pabalsta apmērus.
- Tomēr būs arī ieguvumi – iedzīvotāji varēs tikt arī pie jauniem pakalpojumiem.
- Vienotus noteikumus vajag, bet to izstrāde prasa laiku; pašvaldības lūdz pagarināt noteikto termiņu.
Arī jaunizveidotajā Bauskas novadā
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Bauskas novadam pievienoti līdzšinējie Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadi. Katram līdz šim bija savi saistošie noteikumi, kas tagad jāveido vienoti. Visu četru sociālo dienestu vadītājas pie tā sākušas strādāt jau pirms novadu apvienošanas. Darba grupā iesaistīti arī pašvaldības izpilddirektors, priekšsēdētāja vietnieks, juristi, ekonomisti un citi.
Kā atzina Bauskas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Zane Kuka, grūtākais ir vienoties par pabalstiem un to apjomiem.
Kuka sacīja: "Pirmkārt, kas ir jānodrošina pašvaldībai, tas ir pamata pabalsti, kas ir noteikti ar likumu, un tikai tad mēs varam tālāk skatīties brīvprātīgās iniciatīvas. Budžets ir tāds, kāds ir, un sociālajam dienestam šobrīd izskatās, ka palielināts netiks. Un mums ir jāvienojas, jo šie pabalsti ir ļoti dažādi."
Viens no jautājumiem – pusdienas bērniem
Apmaksātas pusdienas izglītojamiem – tas ir viens no atbalsta veidiem, kas pašvaldībās bijis atšķirīgs. Piemēram, bijušā Iecavas novada Sociālā dienesta vadītāja pastāstīja, ēdināti tika visi, sākot jau no 5–6 gadu vecuma, un pirmsskolas izglītības iestādēs bija apmaksāta ēdināšana daudzbērnu ģimenēm.
Dāsns bijis arī bijušais Vecumnieku novads, norādīja tā Sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča: "Piemēram, mums bija, ka no pusotra gada līdz 12. klasei pašvaldība finansēja bērniem pusdienas visās izglītības iestādēs un arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Tagad būtiski būs tas, ko lems deputāti šajā jautājumā, un līdz ar to atkarīgs arī tas, kāda būs sociālā dienesta funkcija, atbildība šajā lietā vai būs kāda mērķa grupa – trūcīgie, maznodrošinātie, daudzbērnu ģimenes. Vairāki jautājumi saistīti tieši ar tādu kopējo domes skatījumu un redzējumu, un finanšu pietiekamību. Pašreiz arī liekam kopā patiešām lielu tabulu, kurā paredzēts salikt visus pabalstus, kas jau katrā novadā ir bijuši. Pretī liekam prognozējamo iedzīvotāju skaitu, mērķa grupu, kas varētu saņemt šo pabalstu, attiecīgi arī finansējumu. Protams, tā lielā problēma ir tieši finansējums, jo mēs jau varam domāt, plānot un gribēt apmierināt visas iedzīvotāju grupas, bet budžetā nauda, kā mēdz teikt, ir tik, cik ir, un arī brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti nav primārie pabalsti, tātad sociālās palīdzības pabalsti vispirms ir jānodrošina pašvaldībai."
Bijušajā Rundāles novadā bijis plašs medicīniskais atbalsts
Dažādi brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti līdz šim bija pieejami bijušajā Rundāles novadā. Tā sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele stāstīja, ka iedzīvotāji sevišķi atbalstīti dažādu medicīnas izdevumu segšanai.
Brūvele skaidroja: "Sadalās ļoti smalki, ka gan medikamentu apmaksai personai ir iespēja 150 eiro apmērā gadā saņemt atmaksu. Arī pacientu nodevas iemaksas pie dažādiem speciālistiem arī 150 eiro apmērā. Arī ārstēšanās stacionārā, arī šī summa 150 eiro apmērā gadā. Briļļu iegādei arī atmaksājam. Tā kā medicīnā šis bija diezgan plaši."
Atšķirīgi sociālie pakalpojumi
Starp apvienotajiem novadiem atšķirīgi gan ir ne tikai pabalsti un cita veida sociālā palīdzība, bet arī pakalpojumi. Piemēram, bijušajā Iecavas novadā daudzu gadu garumā nodrošināts aprūpes mājās pakalpojums.
Sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale skaidroja, ka šo pakalpojumu bijušā novada teritorijā vismaz pagaidām gan ir plānots saglabāt.
Viņa uzsvēra: "Mums šis pakalpojums ir daudzu gadu garumā. Mēs esam rakstījuši projektus, mums ir savs transports. Vairāki transporti. Mums ir štata vienības, kas apkalpo šos seniorus. Mums ir zupas virtuve, kur mums ir līgums, un šo zupas virtuvi ir iespēja pašiem darbiniekiem izvadāt aprūpējamiem uz mājām. Tātad pakalpojums tiek piedāvāts klāt.
Uzskatu, ka šis ir mūsu liels ieguldījums, un arī cilvēki ir apmierināti. Kaut vai tas, ka tas ir savējais cilvēks, kurš atbrauc pie aprūpējamā un parunājas, ja nepieciešams, aizved viņu pie ārsta.
Ja nepieciešams, atved iepirkties, līgumā tas nav, bet, ja vajag, tiek aizvests uz kapiem, tiek atvests šeit uz poliklīniku, atnāk daktere pie mums, mēs arī klientu atvedam, neatkarīgi, vai tas līgums ir vai nav. Mēs varam strādāt tā diezgan ātri un koncentrēti, nav mums problēmu. Bet cik es zinu, Bauskā ir ārpakalpojums. Bauska uz šo uzstāj, bet mēs tagad lieliski vienojāmies, ka uz šo lielo teritoriju, kas ir Bauskas novads, mēs varam veikt šo pakalpojumu arī divējādi. Mēs varam neizjaukt to, kas ir labi iestrādājies, un tām teritorijām, kurām nav šāds pakalpojums, var veikt ārpakalpojumu. Pašlaik tas labs risinājums un, ko rādīs nākotne, vienmēr kaut ko mainīt un darīt citādāk."
Grūti paredzēt kopējo mājokļa pabalsta apmēru
Nonākt pie vienota sociālās palīdzības un pakalpojuma groza nav viegli arī tāpēc, ka šobrīd nevar paredzēt, cik liels finansējums budžetā būs nepieciešams obligāto valstī noteikto pamatpabalstu nodrošināšanai, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalstam un mājokļa pabalstam, kas stājās spēkā tikai 1. jūlijā. Bauskas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Zane Kuka skaidroja – lai mājokļa pabalstu varētu saņemt plašāks iedzīvotāju loks, pašvaldības var noteikt labvēlīgāku koeficientu, nekā to nosaka likums, bet Bauskas novadā pagaidām plānots pieturēties pie likumā noteiktā.
"Tas ir tāds ļoti provizorisks aprēķins nākotnē. Mums ir jāpastrādā, un tad varam skatīties, cik liela nauda būs šim nepieciešama. Mājokļa pabalstā ietilpst rēķinu apmaksa gan kurināmā iegādei, apkures apmaksa, telefons, elektrība, atkritumi, visi saimnieciskie jautājumi. Mainījusies ir aprēķina kārtība, formula, pēc kā aprēķina šo mājokļa pabalstu. Šobrīd lielākoties maznodrošinātās personas krīt ārā no šī groza, kas varēs saņemt mājokļa pabalstu. Personas, kam ienākumi ir virs 327 eiro, šie cilvēki lielākoties krīt ārā no šī pabalsta. Pašvaldība, nu, mēs šobrīd neesam pievienojuši koeficientu, kas palielinātu mērķa grupu, kas varētu saņemt šo pabalstu, jo mēs nevaram provizoriski aprēķināt, cik tas naudas palielinājums būs nepieciešams mūsu budžetā. Jo šobrīd piemēram trūcīgām personām šie pabalsti ir krietni lielāki, nekā bija līdz šim."
Kuka arī piebilda, ka sociālajiem dienestiem šobrīd būtībā sanāk nodarboties ar apjomīgu grāmatvedību, kas līdz šim tā nebija.
Viņa paskaidroja: "Saistošajos noteikumos tika atrunāts pabalsta apmērs, protams, arī izvērtēta situācija gan ienākumi, īpašumi, nekustamie, kustamie, kas jau bija likuma normās noteiktie. Šobrīd ir tā, ka katrs klients nāk ar saviem rēķiniem pilnīgi par visām pozīcijām un šie rēķini ir jāsavada sistēmās, SOPA programmā, pēc kā arī programma aprēķina mājokļa pabalstu. Tas viss jāparedz jau par visu nākamo gadu. Tāpēc arī nevaram paredzēt šo pabalsta apmēru. Un tas arī šobrīd ierobežo noteikt koeficientu, jo mēs nezinām, kādas būs šīs izmaksas. Mēs varam šo koeficientu jebkurā brīdī mainīt, grozīt un pievienot, bet šobrīd, tāpēc ka mums nav pieredzes, mēs to nevaram ieviest."
Ir arī ieguvumi
Lai arī, iespējams, iedzīvotājiem no kādiem līdzšinējiem labumiem var nākties atteikties, tā vietā vajadzētu būt arī ieguvumiem, piebilda bijušā Rundāles novada Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele.
Viņa skaidroja: "Patika, ka atbalsts daudzbērnu ģimenēm varētu būt plašāks, nekā mums ir bijis. Līdz ar to šajā jomā skatāmies. Tad pabalsts transporta izmantošanai personām, kam ir nepieciešams. Ja mums pašiem dienestā ir divi transportlīdzekļi, tad mēs mēģinājām nodrošināt nepieciešamības gadījumā savu iespēju robežās arī šiem te iedzīvotājiem, aizvedot viņus uz ārstniecības iestādi, gan pie speciālistiem, bet ne vienmēr to ir iespējams izdarīt. Darbs ir darbs, un tas, protams, prasa daudz laika, lai šīs personas aizgādātu uz ārstniecības iestādēm.
Tāpēc uzskatu, ka labi ir, ka šāds atbalsts varētu būt kā viens no tādiem."
Vienotiem noteikumiem vajag ilgāku laiku
Sociālo dienestu vadītājas atzina, ka vienotu saistošo noteikumu izstrāde ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process.
Sākotnēji bija plānots, ka jaunizveidotajām pašvaldībām tas jāpaveic līdz 1. oktobrim, tomēr gan Bauskas novadā, gan citās pašvaldībās ziņoja, ka šādā termiņā nav iespējams paspēt iekļauties, pastāstīja Latvijas Pašvaldību Savienības Padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
Viņa skaidroja:
"Ir saņemti signāli, informācija no pašvaldībām, ka ir faktiski neiespējami līdz 1. oktobrim izstrādāt šos vienotos saistošos noteikumus."
Latvijas Pašvaldību savienība ir lūgusi Labklājības ministriju termiņu no 1. oktobra pārcelt uz 1. janvāri.
Strādā pie sociālā dienesta nolikuma un struktūras
Izstrādājot vienotus saistošos noteikumus, paralēli tiek strādāts arī pie sociālā dienesta nolikuma un struktūras. Bijušā Rundāles novada Sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka svarīgi būtu struktūrvienības saglabāt vietās, kur dienesti darbojušies, lai speciālisti vietējiem iedzīvotājiem būtu pieejami kā līdz šim.
Savukārt bijušā Vecumnieku novada Sociālā dienesta vadītāja Ina Jankveiča piebilda – sociālajos dienestos trūkst darbinieku un, lai neveicinātu jau esošo vēl lielāku izdegšanu darbā, ir iecere, ka katrs tomēr specializēsies savā jomā, piemēram, strādās tikai ar ģimenēm ar bērniem.
Jaunā sasaukuma deputātiem vēl būs jālemj, kā turpmāk strādās sociālie dienesti un kādus pakalpojumus saņems iedzīvotāji.
