Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Apņēmīga un radikāla - Marina Lepēna cīņā par Francijas prezidenta krēslu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Sociālā atbalsta reforma: Kad pensionāru un ģimeņu maciņi kļūs biezāki

Baseini Latvijas mazpilsētās «aug kā sēnes pēc lietus»

Baseini Latvijas mazpilsētās «aug kā sēnes pēc lietus»

Jauni peldbaseini tuvākajā laikā būs Līvānos, Krāslavā, Ludzā, Limbažos, arī Siguldā kā daļa no sporta kompleksa, bet Rēzeknē un Preiļos baseini iekļausies SPA pakalpojumos. Baseiniem Latvijas laukos nav jākļūst par ekskluzīvu lietu - pauž uzrunātie iedzīvotāji un pašvaldību vadītāji.

Baseini iedzīvotāju labsajūtai

Mācīties peldēt, sportot, relaksēties baseinā - ideāli, ja vēl klāt ir arī sauna un trenažieru zāle. Galvaspilsētas un lielo Latvijas pilsētu iedzīvotājiem tā ir realitāte. Nu strauji uz baseinu būvi, kuru celtniecība un uzturēšana nav lēta, sarosījušās arī mazpilsētas un novadi. Viens no tiem ir Līvānu novads. 

„Baseins Līvānos ir ļoti pieprasīts, tās iespējas mēs šodien redzam. Protams, naudas nekad nav par daudz, un tās arī šobrīd nav. Taču laiks ir pienācis, un tas ir jāizdara, jo iedzīvotāji to prasa,” saka domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

Uzrunātie iedzīvotāji tiešām labprāt vēlētos redzēt un izmantot baseinu tuvāk mājām, to Latvijas Radio nenoliedz dažāda vecuma cilvēki mazpilsētās Latgalē.

Pašvaldības kā galveno argumentu šīm iecerēm min vēlmi uzlabot savu iedzīvotāju labsajūtu un iespējas labai, veselīgai atpūtai. „Mēs skatāmies uz tiem mūsu cilvēkiem, kuri strādā, kuriem nepieciešama veselības uzlabošana.

Tas noteikti atsvērs daudzas problēmas gan cilvēkiem, gan pilsētā, un dos to neredzamo stimulu un attīstības virzienu.

Var būt te paliks cilvēki dzīvot vairāk,” cer Līvānu novada domes vadītājs.

20 gadus neīstenoti sapņi

Kamēr Līvānos baseina projekts vēl iepirkuma posmā, Krāslavā jau baseina būvniecība rit pilnā sparā,  notiek iekšdarbi. Viens no iemesliem, kāpēc būvē tieši baseinus, Krāslavā - līdzīgi kā Ludzā vai Limbažos-  ir sen ieplānoti mērķi, kas ir jau 25 gadus veci, apliecina Krāslavas novada domes būvvaldes vadītāja Ineta Danovska.

Sapņi par baseinu daudzām pašvaldībām īstenojas pēc vairāk nekā 20 gadiem,  un šogad to realizācija sakrīt ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Vai likumsakarīgi? 

Krāslavas novada domes vadītājs Gunārs Upenieks saka -  lai arī baseina atklāšana Krāslavā iecerēta uz maiju, neilgi pirms vēlēšanām, tomēr aktīvo baseinu  būvi visā valstī stimulējot  izglītības sistēma: „Nedomāju, ka tas saistīts ar vēlēšanām. Šogad mūsu novads sportam atvēl ap četriem miljoniem eiro. Mums ir sporta zāle un stadions, un nu būs arī baseins. Drīzāk, runājot par vēlēšanām, šīs aktivitātes ir sakritība. Turklāt to sekmē izglītības programmu prasības. Cik es zinu, ar 2018.gadu obligātā peldētprasme būs izglītības priekšnoteikums.”

Izmaksas par baseinu un ceļu

Attālums līdz lielo pilsētu baseiniem nozīmē izdevumus gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Vēl pirms diviem gadiem Krāslavas bērni brauca uz Daugavpils Valsts ģimnāzijas sporta kompleksa baseinu, nu sadarbība zudusi tieši cenu dēļ. „Krāslavas sporta skola reizi nedēļā brauca pie mums. Mainījās situācija, kad bija domes lēmums pacelt cenu līdz 4,20 eiro no cilvēka, tas ir pārāk daudz viņiem,” saka Daugavpils kompleksa vadītājs Ivars Caune.

Aizvest, piemēram, skolēnus uz citu pilsētu, kur ir baseins, nav viegls un lēts uzdevums pašvaldībai, to atzīst Gunārs Upenieks: „Ja man tagad jāved bērni no Indras, tie ir 35-40 kilometri līdz Krāslavai, tad attālums 100 kilometri, un citi noteikumi [jāievēro] - kā bērnu pavadonis, tad pašvaldībai tas ir apgrūtinoši”

To, ka attālums ir šķērslis, lai izmantotu baseinus attālāk, neslēpj arī uzrunātie iedzīvotāji, to vidū līvānieši, kas ar nepacietību gaida savu baseinu.

Vietvarām jārēķinās ar izmaksām

Līvānos baseina būves izmaksas, kas, protams, ietekmēs arī tā izmantošanas cenas, būs zināmas pēc iepirkuma. „Šobrīd provizoriski tās izmaksas Līvānos varētu būt ap 1,5 miljonu. Taču, kā būs reāli, varēs zināt pēc iepirkuma,” saka novada vadītājs.

Krāslavā baseina būvniecības izmaksas jau zināmas: „Krāslavā ņemam Ilūkstes piemēru, tas optimāls, ko pieredzes apmaiņā apmeklē daudzu pašvaldību vadītāji. Krāslavā izmaksas ir 1,3 miljons eiro plus PVN.”

Ilūkstes novads ne tikai kā viens no pirmajiem novadiem veidojās Latvijā, bet arī viens no pirmajiem novadiem, kas atklāja savu baseinu - jāu 2015.gadā.

Skolēnu brīvdienu laikā tur ir mierīgi, tikai nodarbības sportistiem un ūdens akrobātikas cienītājiem.

Tomēr baseins sevi esot attaisnojis un pieprasījums pēc tā, lai arī līdz Daugavpilij tikai 30 kilometri, arvien augot.

„Pie mums nāk skolēni, te notiek stundas. Mēs pirmie Latgalē uzsākām zīdaiņu apmācību, pat Daugavpilī tās nav. Tagad pie mums ļoti daudz brauc no Lietuvas, Daugavpils un tuvākās apkaimes. Mums baseins stundā bez saunas izmaksā 3 eiro pieaugušajam, ar pirti - 5 eiro. 2 stundas maksā 6,5 eiro. Mums ir divas pirtis, drīzumā atvērsies sāls istaba un trenažieru zāle, vieglatlētiem ir manēža,” stāsta sporta centra galvenā administratore Viktorija Smagare.

Novada skolēniem baseina apmeklējumu dotē pašvaldība, un kasi papildina arī apmeklētāji. Statistika liecina - pēdējā gada laikā to bijis vairāk nekā trīs tūkstoši.

Baseins - ekskluzīva lieta?

Baseinus pašvaldības ceļ par saviem līdzekļiem vai izmanto aizņēmumus. Tā tas notiek gan šobrīd, gan iepriekš, kad baseinu būvēja Ilūkstē. Baseiniem nav jābūt tikai lielo pilsētu priekšrocībai, pārliecināts ir Ilūkstes novada domes vadītājs Stefans Rāzna.

„Diemžēl fondi nav pieejami. Tā politika, kas valda valstī, nav vērsta uz lauku attīstību, bet drīzāk uz iznīcību. Pamatā savulaik baseina būve bija par pašvaldības līdzekļiem,” saka Rāzna.

Tam nav obligāti tā jābūt, bet tas ir viens no pakalpojumiem, ko pašvaldības var piedāvāt saviem iedzīvotājiem. „Nevar būt tikai Pierīga un lielās pilsētas, vajag ilglaicīgi plānot, raudzīties soli, gadu un pat divus uz priekšu. Daudzi saka, kam jums tas baseins, vai tas atmaksāsies, vai būs, kas to izmanto. Bet kas to var aprēķināt? Ņemot vērā saslimstību, zāles aptiekās, laiku, lai tiktu līdz baseinam un iespēju bērniem tuvāk mājām iemācīties peldēties,” uzsver Andris Vaivods.

"Tā ir traka ideja – tādā mazā miestā celt baseinu!" to daudzi sākumā teica gan par Ilūksti, gan šobrīd citam mazpilsētām, kur jau top vai plāno baseinus. Pirmais jaunais baseins Latgalē jau šovasar durvis vērs Krāslavā, arī Vidzemē - Siguldā jau šogad durvis vērs sporta komplekss ar peldbaseinu un sporta zālēm. Nākamgad baseins taps Ludzā, tā izmaksas provizoriski varētu būt aptuveni 1,5 miljoni eiro, vēl baseins top arī Limbažos, kur tas maksās krietni vairāk  – gandrīz 3,5 miljonus eiro. Jāuzsver, Eiropas fondi baseinu būvniecībai netiek izmantoti, daļa ir pašu pašvaldību nauda, bet lielākoties aizņēmumi Valsts kasā, kas būs jāatdod.

Tomēr gan iedzīvotāji, gan pašvaldības atzīst - tas ir to vērts, jo tas esot lētāk un ērtāk, nekā doties uz lielo pilsētu baseiniem. Turklāt šie baseini tiek būvēti kā sporta centri, taču Latgalē gaidāmi arī izņēmumi, piemēram, Rēzeknē un Preiļos, kur plānotie baseini jau būs kā veselības un SPA pakalpojumu centri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti