Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jauni autortiesību noteikumi internetā

Augstos toņos diskutē par internātskolu nākotni

Balvos augstos toņos diskutē par internātskolu nākotni

Vai valstij jāmaksā par trūcīgo un maznodrošināto bērnu dzīvošanu internātskolās? Pirms trim gadiem deputāti lēma, ka nē. Un šīs izmaiņas ir spēkā no šī gada janvāra. Tomēr divas internātskolas, kurās galvenokārt mācās bērni no mazturīgām ģimenēm, turpina pieprasīt valsts atbalstu. Deputātu viedokļi atšķiras, un Saeimas atbildīgās komisijas nu jau sestā sēde par šo jautājumu šoreiz notika vienā no internātskolām - Balvu novadā.

Tilžas internātskolā patlaban mācās un dzīvo 101 skolēns. Vairākums skolā dzīvo visu laiku, izņemot vasaras brīvlaikus. Turklāt lielākā daļa no šiem skolēniem – 72 – nāk no pašiem Balviem, kas nozīmē, ka viņi varētu ikdienā dzīvot savās ģimenēs. Skolā skaidro, šie bērni nāk no nelabvēlīgām vai mazturīgām ģimenēm. Dzīvošana skolā esot viņu interesēs. Lai to nodrošinātu, skolas uzturēšanai nepieciešami gandrīz 274 000 eiro.

"Šī skola ir būtībā domāta tiem bērniem, kas ir izņemti no ģimenes, bērniem, kas nāk no trūcīgām ģimenēm. Tas atbalsts, kas viņiem ir nepieciešams, diemžēl pašvaldības nevar to nodrošināt," teica Tilžas internātpamatskolas direktore Iluta Bērziša.

Pārbaudē, kas neesot vēl noslēgusies, atklāts, ka skološana un dzīvošana internātā bijusi nepieciešama arī kādam 40 gadus vecam vīrietim, kuram pašam ir 6 bērni. Vēl 7 citi bērni esot skolā uzņemti bez atbilstošiem dokumentiem. Vai šāda iestāde jāsaglabā? Par to viedoklis ir atšķirīgs arī deputātiem.

Visai augstos toņos sēdē deputāti cits citu pārtrauca ne reizi vien. Balvu pašvaldība lūdz skolas uzturēšanu apmaksāt vismaz pagaidām, kamēr nebūs skaidrs, kā reformēs pašvaldību. "Mēs neesam ar maisu sisti! Piedodiet! Vienkārši mēs domājam par to, ka šobrīd priekšā ir teritoriālā reforma. Piekrītat? Kur tad paliks visi šie bērni no Rugāju novada? No Balvu novada? Kur viņi palikts, tie bērni?" vaicā Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inta Kaļba.

Tagad vecāku tiesības nelabvēlīgām ģimenēm neatņem un bērnus arī neievieto bērnunamos, kas pašvaldībai izmaksātu vairākus tūkstošus mēnesī. Tā vietā par bērniem internātskolās valsts vēl piemaksājusi.

"Ja mēs skatāmies sociālo jautājumu risināšanu un izglītību, tad jums ir 46%, kas ir gandrīz puse – 11 miljoni jums aiziet uz visu šo finansējumu. Ja tur kaut kā jums pietrūkst, tad runājam par to! Kur un kurā sadaļā pietrūkst?" tā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs ("KPV LV").

Par to, ka izmaiņas būs, pašvaldība zinājusi jau pirms trim gadiem. Neesot saprotams, kāpēc lietas labā nekas neticis darīts. Varbūt internātskolu varētu apvienot ar Tilžā netālu esošo vidusskolu. Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) saka - līdz 27. februārim došot skolai laiku sagatavot detalizētu plānu, ar termiņiem un izdevumiem skolas reorganizācijai.

"Viņi novembrī ir atsūtījuši tādu redzējumu, ka viņi varētu veidot Ziemeļlatgales pamatskolu, kas būtu iekļaujoša, bet mani tomēr tas redzējums nav pārliecinājis, jo ir ļoti daudzas skolas, kas iekļauj bērnus, kas strādā uz šiem Eiropas un pasaules principiem," saka Muižniece.

Februāra beigās arī varētu būt skaidrība par skolu tālāku nākotni. Tikmēr šodien pēc trīs stundu garām debatēm deputāti un viesi skolu pameta, nemaz neapskatot nesen izremontētās telpas.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti