“Te ir tā lēzenā daļa, te ir senkapi un pilsētas daļa. Pils kalns - ne tikai pils, bet arī pilsēta te bijusi,” Aglonas iedzīvotāja, vietējā vēsturniece un tūrisma speciāliste Ināra Gražule Aglonas novadā pavisam netālu no Aglonas bazilikas izrāda seno Madalānu pilskalnu, no kura, kā vēsta leģendas, cēlusies karaliene Marta, Lietuvas karaļa Mindauga sieva.
“Tas ir kultūras piemineklis, pirms 800 gadiem tas bijis krietni vien augstāks, tagad jau norakts ... re, kas par skatu... un tur baznīcu var redzēt.” Šobrīd, uzkāpjot Madalānu pilskalnā, paveras plašs skats uz apkārtni, tepat lejā viz vairāki ezeri un pāri redzami Aglonas bazilikas torņi. Šobrīd šī vieta ir privātīpašums un par vēsturisko pagātni liecina vien pakājē uzstādītā vēsturiskā objekta norāde četrās valodās un pilskalniem tik raksturīgie terasveidīgie nocietinājuma vaļņi. Un, iespējams, no šejienes cēlusies karaliene Marta, te viņa dzīvojusi un no Martas dzīvesvietas var redzēt Mindauga kapu.”
“Faktiski mēs varam teikt, ka karalis Mindaugs apvienoja Baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij, un 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Inocenta IV svētību viņš kronēts par Lietuvas karali, un šī diena ir Lietuvā svētku diena. Kāpēc Aglonā – esot tāda doma, ka te viņš esot nogalināts un apbedīts kopā ar saviem dēliem.”
Tā kā pēc vēsturiskām liecībām Lietuvas karalis Mindaugs miris un apglabāts tepat netālu no Aglonas bazilikas, šobrīd jau kopš 2010.gada Latvijas un Lietuvas speciāli izveidota iniciatīvas grupa strādā pie karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa izveides un uzstādīšanas Aglonā. Piemineklis ieplānots Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, kur jau tagad uzstādīts topošā pieminekļa postaments, stāsta Ināra Gražule:
“Viņa kapa vieta varētu būt tur, kur tagad atrodas tie trīs krusti, varētu būt, ka tas ir zem baznīcas, bet reāli pirmā baznīca bija te, kur tie trīs krusti, tā bijusi pirmā koka baznīca.”
“Es domāju, Marta būs skaistākais sievietes tēls Latvijas tēlniecībā,” topošo pieminekli atzinīgi vērtē Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un viens no pieminekļa idejas iniciatīvas grupas pārstāvjiem Osvalds Zvejsalnieks. “Es domoju, tas ir piemineklis ar milzīgu nozīmi, jo tā ir Baltu tautu vienības ideja.”
Pieminekļa autors Viļņas tēlnieks Vidmants Gilikis to iecerējis kā trīsfigūru kompozīcija, tajā ietverot karali Mindaugu, karalieni Martu un puisēnu - princi. Tēlniecības objekts, kura aptuvenās izmaksas sniedzoties ap 140 tūkstošiem eiro, esot jau gandrīz gatavs, un šobrīd paredzēta tieši Martas figūras atliešana bronzā. Ieceri īstenot palīdz gan Lietuvā un Latvijā savākties ziedotāju līdzekļi, gan šobrīd uzrunātās vietējās pašvaldības Latgalē. Kā skaidro Osvalds Zvejsalnieks, šobrīd tiek vākti ziedojumi pieminekļa teritorijas iekārtošanai: “Šobrīd var teikt, ka pašam piemineklim nauda ir savākta, tagad vajag iekārtot teritoriju un uzstādīt.”
Kā atzīst vēsturniece un tūrisma speciāliste Ināra Gražule, Mindauga kapa vietas iezīmēšana un karalienes Martas piemiņas iemūžināšana topošajā piemineklī būs notikums ar starptautisku skanējumu, jo piemineklis būs kā atgādinājums vēsturiskajai baltu vienotībai un veicinās arī tūristu pieplūdumu no Lietuvas.
"Mums jau tāpat ir Aglonas bazilika - starptautiska svētvieta, kas piesaista ļoti daudz svētceļnieku; mums ir arī citi objekti - gan Velnezers, gan Karaļa kalns, Kara muzejs, Maizes muzejs, Upursala, tā ka viss tā, kā radīts, lai mēs pieņemtu nākošos tūristus, kas ir lietuvieši. Tūristu pieplūdums jūtams jau tagad - 6.jūlijā te brauc un lūdzas pie Mindauga kapa vietas, un, ja te būtu piemineklis, tad varētu braukt ne tikai 6.jūlijā, bet visu laiku,” spriež Ināra Gražule.
Kā karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa atklāšanas dienu Aglonas sakrālajā laukumā Osvalds Zvejsalnieks iezīmē Baltu vienības dienu 22.septembrī.
