Zvārtavas pagasts ir viens no Igaunijas pierobežas pagastiem, kas paliek arvien tukšāks. Bet pagasta dzīvi jau vislabāk noskaidrot vietējā veikalā un saruna ar pārdevēju Solvitu Aleksejevu savu ieskatu dod. "Jaunieši te vienkārši nedzīvo. Pēc pāris desmitiem gadu te neviens nedzīvos," saka Aleksejeva.
To, ka Zvārtavā sarūk iedzīvotāju skaits, apliecina arī pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede un tam jau ir vairāki iemesli. "Mums ir samērā slikta infrastruktūra, līdz ar to klibo uzņēmējdarbība (..) asfaltēta ceļa mums nav (..) kā nav ceļu, tā ir augstākās izmaksas. Līdz novada centram mums ir 40 kilometri," uzskaita Priede.
Par to, ka situācija pierobežā ir steidzami jārisina, un ir jābūt atbalsta programmai, savā vēstulē valdībai un Saeimai uzsver Igaunijas un arī Lietuvas pierobežu pašvaldību vadītāji. Viens no šīs ierosmes iniciatoriem ir Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. "Bez infrastruktūras cilvēkus atpakaļ dabūt nevar, arī uzņēmējus nevar dabūt atpakaļ, ne jaunus dabūt," norāda Krauklis.
To, ka pierobežā problēmu netrūkst apliecina tas, ka nav, piemēram, sava transporta, tad domāt par darba iespējām novada centrā ir nereāli.
Viena no galvenajām problēmām, kas pierobežā būtu risināma ir ceļi, Igaunijas pusē gan par tiem nevar sūdzēties. Un to, kā igauņi ir mēģinājuši stiprināt savas attālākās teritorijas jau vislabāk var novērtēt valcēnieši. "Valgā bija likti ļoti lieli līdzekļi," saka Krauklis, norādot, ka labo ceļu dēļ uzņēmēji ir palikuši pierobežā.
Vēl viens aspekts ir uzņēmējdarbība, gan attālumu, gan infrastruktūras dēļ vai nu ir apgrūtināta, vai sanāk daudz neizdevīgāka. Valkas novada pašvaldībā atzīst, nav jau daudz to burkānu, lai uzņēmēju pievilinātu te veidot savu biznesu.
Igaunijas un Lietuvas pierobežas pašvaldības gan cer, ka tās tiks sadzirdētas un tiks atrasta iespēja atbalsta programmai arī šīm teritorijām.
