Kā uzsver atceres pasākumu organizētāji, arī šobrīd ir svarīgi pasaulei atgādināt, par ko cīnījās Baltijas valstis, fiksēt dalībnieku atmiņas un stāstīt par notikušo tiem, kas vēl nebija dzimuši.
Gandrīz 50 gadus Latvija, Lietuva un Igaunija nebija redzamas pasaules kartē, līdz 1989.gada 23.augustā Baltijas tautas sadevās rokās, parādīja vienotību un alkas pēc brīvības un neatkarības no Padomju Savienības. Gatavojoties Baltijas ceļa 25 gadadienai, bija izsludināts konkurss par vienojošo saukli. Piedalījās 21 autors, un no pussimts priekšlikumiem par labāko iedzīvotāji atzina rīdzinieka Egila Krutova devīzi - "Baltijas ceļš - brīvības ceļš!"
"Paņēmu blociņu, uzskicēju Baltijas valstu kontūras un sāku rakstīt domas, kas raisījās," par devīzes tapšanu stāsta Egils Krutovs.
Egils strādā reklāmas aģentūrā ar vārdiem un valodu, tāpēc sevi sauc par vārdotāju. Baltijas ceļa laikā viņam bija 12 gadi, taču jau tad apzinājies savu piederību topošai Latvijas valstij.
Sekoju televīzijā. Liela daļa tuvinieku bija aizbraukuši uz turieni. Tas bija tālāks ceļš no Latgales. Mani neviens neņēma līdzi, par ko šobrīd ļoti nožēloju," atzīst Egils.
No augusta un līdz decembrim visā Latvijā notiks 50 dažādi kultūras un sporta pasākumi, izstādes un konferences. 23.augustā pie Brīvības pieminekļa būs koncerts, kurā uzstāsies arī mūziķi no Lietuvas un Igaunijas. Grupa "Remix" atskaņos Atmodas laika leģendārās dziesmas. Sākoties mācību gadam, Baltijas ceļa aktīvisti dosies uz skolām, lai stāstītu par to dienu notikumiem.
Pirms 25 gadiem es stāvēju ceļā un man ļima kājas, es nespēju nostāvēt. Pēc ilgām Tautas frontes darbībām. Tā bija kulminācija," atceras pašreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). "Katra tauta ir tik stipra, cik mēs atceramies, un ir svarīgi, lai mūsu jaunie cilvēki atcerētos, kas bija pirms 25 gadiem."
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka šobrīd ir svarīgi atgādināt par Baltijas ceļu. "Diemžēl pasaulē nav mierīgi. Ir vairākas pazīmes, ka ir revizionisti, kas vēlas pārskatīt visu, kas ir noticis, gan sabrūkot Padomju Savienībai, gan veidojoties demokrātiskai kārtībai Eiropā," saka ministrs.
Atceres pasākumu autori cer savākt iespējami daudz Baltijas ceļa dalībnieku atmiņu stāstījumus.
UNESCO Latvijas nacionālās komitejas ģenerālsekretāres p.i. Baiba Moļņika uzskata: "Pa šiem 25 gadiem esam sākuši kautrēties paši no sevis. Pasākumi notiks, lai cilvēki saprot, ka ir vērtīgi ne tikai aiziet uz veikalu iepirkties un uz kādu tusiņu vai svinēt dzīvi, bet ka ir vērtīgi apliecināt vērtības. Šī vienotība un brīvība ir vienas no lielākajām vērtībām, kas Latvijai ir."
Vēsturiskais fakts, ka vairāk nekā miljons Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju izveidoja 700 kilometru garu dzīvo ķēdi, ir iekļauts UNESCO pasaules atmiņas reģistrā.
