Panorāma

Zolitūdes seku likvidētājiem milzu celtnis

Panorāma

Krotes ļaudis atceras Baltijas ceļu

Konference “Baltijas ceļam – 25”

Baltijas ceļa 25.gadadienas konferencē uzsver unikālu akcijas nozīmi citu tautu cīņās

“Jūs eksportējat revolūciju” – šādu Padomju Savienības reakciju pēc trīs Baltijas valstu vienošanās nepārtrauktā cilvēku ķēdē ceturtdien atcerējās Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītās starptautiskās konferences dalībnieki. Gan pašmāju atmodas līderi, gan ārvalstu politiķi un vēstures zinātnieki ceturtdien atkārtoti uzsvēra unikālās akcijas nozīmi arī citu tautu cīņā par neatkarību.

Ceturtdien Latvijas Universitātē sākās divu dienu konference par godu Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai. Konferencē piedalās dalībnieki no 11 dažādām valstīm. Dažādās lekcijās un diskusijās dalībnieki vērtēs komunisma bloka valstu iekļaušanos Eiropā un nākotnes perspektīvas.

Konferences pirmajā dienā priekšlasījumi un diskusija noritēja galvenokārt par Baltijas un Austrumeiropas valstu izvēlētajiem attīstības modeļiem jau pēc Padomju Savienības sabrukuma. Baltijas valstu nozīmi Eiropas ģeopolitiskajā attīstībā vairākkārt uzsvēra gan klātesošie Krimas tatāru biedrības līderi, gan arī Vācijas bundestāga prezidents.

Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs 1988.–1990.gados Dainis Īvāns konferencē uzsvēra, ka tikai pēc Baltijas ceļa bija iespējama Vācijas atkalapvienošanās.

„Ļoti zīmīgi, ka Berlīnes mūris krita tikai pusotru mēnesi pēc Baltijas ceļa. Un mums ir zināms, ka [toreizējam PSRS līderim Mihailam] Gorbačovs saviem konservantiem, kas par to bija ļoti uztraukušies, un, kā mēs zinām, Krievija arī šodien sūkstās par to, ka tā ir atdevusi Austrumvāciju, viņš teica: „Ko es varu darīt? Baltieši man sasēja rokas”. [..] Pēc Baltijas ceļa Gorbačovs no PSRS tautas deputātu kongresa tribīnes kremlī kliedza – „jūs eksportējat revolūciju”,” atcerējās Īvāns.

„Dzīvā cilvēku ķēde caur visām Baltijas valstīm bija mūsu tiešās demokrātijas izpausme. Kopbalsojums totalitārajā valstu cietumā,” uzsvēra Īvāns.

Viņš bija pirmais runātājs Baltijas ceļa atcerei veltītajā konferencē. Viņš savā stāstījumā piepildīto Latvijas Universitātes Lielo Aulu soli pa solim izveda cauri Baltijas ceļa vēsturei un tā nozīmei Baltijas valstu neatkarības atgūšanā.

„Mums bija vajadzīga spilgta, demokrātiski nevainojama, pārliecinoša un grandioza akcija, lai atvērtu acis rietumiem un ietekmētu Kremli. Lai patiesība izgaismotu senus Padomju Savienības melus, tāpat kā atmaskotu kārtējos. Tā mēs paši anulējām Molotova-Rībentropa paktu un nokratījām no sevis Otrā pasaules kara lāstu,” stāstīja Īvāns.

Atmiņu stāstos par Baltijas ceļu dalījās arī premjerministre Laimdota Straujuma, uzsverot – Baltijas valstis vairs nav vienas kā pirms 25 gadiem.

„Priecājos, ka tagad Baltijas valstis atrod kopīgus saskarsmes punktus, un šeit 23. augustā  mēs parakstīsim vienošanos par kopīgas sabiedrības izveidi, kas vēlāk veidos „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa savienojumu ar Eiropu. Man ir prieks par to,” atzina premjere.

Savukārt diskusijā par PSRS sabrukumu un Baltijas valstu politiskajām izvēlēm bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe – Freiberga uzsvēra, ka mēs bieži pat nenovērtējam, kā mums ir paveicies.

„Savos ceļojumos es esmu satikusi daudzas nācijas dažādās pasaules daļās, kur cilvēki apskauž mūs, sakot - jums ir tā paveicies, ka jums tas nostrādāja, es tikai vēlētos, lai kas tāds notiktu arī manā valstī,” norādīja eksprezidente.

Video sveicienu konferencei bija atsūtījis arī Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš pats nevarēja ierasties. Viņš sveicienā uzsvēra jaunos demokrātijas izaicinājumus Ukrainas konfliktā.

„Mēs, iespējams, atkal saskaramies ar problēmām, kas bija tad. Mēs saduramies ar Krievijas politiku, kas mēģina izmainīt pasaules kārtību, kad viņi Ukrainā sāk apšaubīt Padomju Savienības sadalīšanos. Tagad mums ir jāatceras Baltijas ceļa mācības. Turēties pie principiem. Turēties pie taisnības. Būt apņēmīgiem, un skatīties uz priekšu,” uzsvēra Bilts.

Turpmākajās konferences dienās viens no galvenajiem diskusiju tematiem būs pašreizējo notikumu kontekstā bieži piesauktās Eiropas kopējās atmiņas problēmas. Šie priekšlasījumi notiks Stūra mājā, un konferences norisi iespējams vērot arī interneta tiešraidē. Pasākums noslēgsies ar piemiņas brīdi pie Gļeba Panteļejeva veidotās piemiņas zīmes „Melnais slieksnis".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti