Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Draudze izstāsies no LELB

Baidās nosaukt neperspektīvos studiju virzienus

Baidās nosaukt neperspektīvos studiju virzienus

Laikā, kad augstskolas ar dažādiem labumiem piesaista jaunos studentus, pašiem studētgribētājiem nav viegli iegūt datus, kuras studiju programmas ir tās, pēc kuru apgūšanas var nākties papildināt bezdarbnieku rindas. Jau pirms četriem gadiem politiskā līmenī nolemts apkopot statistiku, lai noskaidrotu, kuras augstskolas gatavo darba tirgum nederīgus speciālistus. Taču ar šīm ziņām arvien nevar iepazīties.

Uzdevums fiksēt to, kādas augstskolas beiguši gados jaunie bezdarbnieki, tika dots Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) pēc sarunas ar tā laika labklājības ministri Ilzi Viņķeli ("Vienotība"). Informāciju par to, ko šie dati tagad liecina, pirmdien centās iegūt arī Latvijas Televīzija. Taču, aizbildinoties ar piesardzību no nepareizas interpretācijas, publiskot tos nevēlējās ne NVA, ne to pārraugošā Labklājības ministrija (LM).

"To es nevaru - nosaukt konkrētās augstskolas. Proporcionāli šī situācija ir ļoti līdzīga (..). Mūs vairāk satrauc tieši jaunieši vispār bez izglītības. Viņu tādu ir aptuveni divas trešdaļas," noteica LM Darba tirgus politikas departamenta vadītājs Imants Lipskis.

Bijusī labklājības ministre stāsta, ka sākotnējā ideja bija iegūt datus, kas ļautu veidot absolventa un augstskolas atgriezenisko saikni, uzlabojot mācību procesu. Šī ideja palikusi nepiepildīta.

"Diemžēl pēc tik gadiem man ir jāatzīst, ka mēs esam šajā pašā situācijā. [..]  Latvijā mums ir tāda tradīcija. Labāk mēs ilgi noklusējam realitāti, nekā atzīstam faktu, ka jā, tā ir, un mēģinām kaut ko mainīt," teica Viņķele.

Latvijas lielākās augstskolas atgriezenisko saikni šobrīd pēta saviem spēkiem. Ja arī absolvents pēc studijām nestrādā savā specialitātē, tā neesot problēma.

"Mēs zinām, kā mainījušās prasības konkrētajās profesijās un inženierzinātņu nozarēs. Tad darba devēji mums norāda uz šiem trūkumiem, kas būtu jāpamaina programmās. Šie uzņēmumu cilvēki strādā mūsu iekšējās komisijās, kas veido studiju programmas. Protams, reizēm ir tā, ka tas prasa zināmu laiku," noteica Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukovskis.

RTU pārstāvji atzīst – šobrīd problēmas sagādā darba devēji, kuri talantīgākos studentus pieņem darbā, nemotivējot tos pabeigt augstskolu. Tikmēr NVA pēdējā astoņu gadu statistika liecina, ka starp augstāko izglītību ieguvušajiem darba meklētājiem visvairāk bijuši ekonomisti un juristi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt