„Es nopirku biļeti lidojumam ar “airBaltic” Londona – Rīga jau ļoti sen, pagājušajā gadā,” viena ceļojuma pieredzē ar Latvijas Radio dalījās kāda sieviete, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Biļeti ceļojumam ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic” viņa nopirka savlaicīgi un par pilnu cenu. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa dzīvo Londonā, strādā nekustamo īpašumu sfērā un gadā lido vismaz desmit reizes.
„Es atnācu uz lidostu, stāvēju jau pie vārtiem uz iekāpšanu lidmašīnā. Es to visu uzzināju tikai pašās beigās. Man pateica: „Jūsu vārda nav.” Es jautāju: „Kā nav?” Beigās tomēr manu vārdu atrada un pateica, ka mana biļete ir „standby”,” stāsta aviokompānijas kliente.
Sieviete nav zinājusi, kas tas ir un lūdza paskaidrot. Ar ko tādu viņa sastapās pirmo reizi.
Izrādījās – viņas vietā lidmašīnā jau kāds sēž. Turklāt ceļotājas nopirktā biļete izskatījās tieši tāpat kā citas un arī nopirkta bija tādā pašā veidā kā daudzkārt – par pilnu cenu un ar norādītu sēdvietu.
Taču stāsta varone nebija vienīgā, kurai tā notika šajā reisā. Tāpat tika paziņots vēl kādai kundzei gados. Rezultātā sievietēm pateica, ka viena brīva vieta ir un piedāvāja savā starpā izvēlēties, kura lidos.
„Mani Rīgā gaida ģimene, draugi. Visi paņēma brīvas dienas darbā. Un tad lidostas darbinieks mums saka: „Kura grib lidot?” Bet mēs abas gribējām. Viņš skaidroja, ka abas lidot nevaram. Otrā sieviete sāka raudāt, viņa teica: „Man tūlīt būs sirdslēkme!” Un tad viņš atbildēja tai sievietei: „Labi, tad lidojiet jūs.””
Pēc notikušā viņa devās uz lidostas servisa centru, kur esot sazinājušies ar “airBaltic”, lai uzzinātu par citām iespējām tuvākajā laikā aizlidot uz Rīgu. Tur gan pateikuši, ka šodien vairs lidojumu nav, bet nākamajā dienā viss esot izpārdots. Taču sieviete tomēr aizlidoja uz Rīgu tās pašas dienas vakarā, jo pati atrada kādu lidojumu uz Rīgu, ko gan apmaksāja „airBaltic”.
Taču ierasto divu stundu vietā no Londonas lidojums bija ar pārsēšanos, un kopumā viņas ceļš uz Rīgu aizņēma vairāk nekā diennakti.
„Mēs tiešām atvainojamies šiem cilvēkiem par izmaiņām viņu ceļojumu plānos, bet vienlaikus es varu apgalvot, ka mēs turpināsim to praksi pārdot vairāk biļešu, nekā ir sēdvietu,” saka „airBaltic” pārstāvis Jānis Vanags.
Viņš skaidro, ka šāda prakse ļauj nodrošināt lētākas aviobiļetes reisos un šādi darot visas aviokompānijas: „Daudzi cilvēki tās lētās biļetes nopērk, un aptuveni 7% no visiem pasažieriem tās nekad neizmanto, viņi nekad neatnāk uz reisu. Un, protams, aviokompānijas redz vēsturiskos datus, cik cilvēku kādās dienās nenāk uz reisiem un attiecīgi pārdod vairāk biļešu. Tā ir tāda laba iespēja cilvēkiem, kam ir tiešām nodoms ceļot, viņiem ir laba iespēja par lētu naudu iegūt tās biļetes.”
Turklāt gadījumi, kad pasažieriem atsakot iekāpšanu, esot ārkārtīgi reti. Taujāts, kā tiek izvēlēts cilvēks, kurš nelidos, Vanags skaidro: „Mēs, pirmkārt, skatāmies uz tiem cilvēkiem, kuri lidos. Mēs noteikti dodam priekšroku ģimenēm ar maziem bērniem, vecāka gada gājuma pasažieriem. Mēs dodam priekšroku īpaši sensitīvām cilvēku grupām, kas ir cilvēki ar kustību traucējumiem, tad arī, protams, cilvēki, kas ceļo grupās un tamlīdzīgi.”
„Šāda prakse, protams, ka nav atbalstāma,” uzsver Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane. Eiropas un pasaules līmeņa avioeksperti gan centram skaidrojuši, ka šāda prakse vienkārši pastāv aviobiznesā. „Bet tādēļ Eiropas Savienībā ir speciāla regula, kas faktiski tiem cilvēkiem, kam ir atteikta iekāpšana, ir palīdzības mehānismi,” norāda Gertmane.
Ja tā notiek, tad aviokompānijai jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība, lai cilvēks varētu nonākt gala mērķī ar citu reisu. Tāpat patērētājam pienākas arī kompensācija.
Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par atteiktu iekāpšanu dažādās aviokompānijās sūdzējās seši cilvēki, bet šī gada pirmajā pusgadā četri.
