Augu šķirņu autortiesību jomā problēmas ir ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Ja augu patvaļīga pavairošana notiek mazos apjomos, tad tas negrauj tirgu, bet brīdī, kad tas notiek lielos apjomos vairumtirdzniecībā, tad gan tirgū godīga konkurence tiek ietekmēta. Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš norādīja, ka lielie audzētāji no Eiropas, kuriem ir attīstīti eksporta tirgi, apvienojas un viņiem ir savi uzraudzības dienesti, bet kopumā vienota uzraudzības sistēma nepastāv nedz Eiropā, nedz Latvijā.
“Ir vairāki likumdošanas akti, kas regulē šo jomu gan Eiropas, gan Latvijas līmenī. Tomēr nav īsti to kontrolieru, to policistu, kas to visu izkontrolē. Jo, ja es esmu selekcionārs un esmu izgājis salīdzinoši sarežģīto šķirnes starptautisko reģistrācijas procesu un tas ildzis gadiem, tad tā šķirne it kā ir reģistrēta. Bet, ja es esmu Vācijā dzīvojošais selekcionārs un tālajā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas vai pat Polijas galā kāds izdomā to pavairot un tirgot vietējos tirdziņos, tad man pat ne mazākās nojausmas nebūs, ka viņš to dara. Tas ir galvenais klupšanas akmens,” sacīja Vītoliņš.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa atzīmēja, ka procedūra, lai aizsargātu šķirni, ir laikietilpīga un prasa ieguldījumus, līdz ar to selekcionāri ne vienmēr iet šo ceļu.
Viņa skaidroja: “Selekcionāram ir jāizvērtē, vai tas, ko viņš būs ieguldījis šķirnes aizsardzībā, vai tas atmaksāsies. Parasti ir problēmas dekoratīvo augu jomā. Mēs zinām, ka mums ir ļoti daudz selekcionāru un viņi neaizsargā savas šķirnes. Viņiem galvenais ir publicitāte. Tas ir diezgan riskanti, jo ir bijuši gadījumi, savā laikā ir dzirdēts par vīnogu šķirnēm, ka citas valstis var šīs šķirnes paņemt un tālāk pavairot, jo tās nekur nav aizsargātas.”
Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Daiga Bajale atklāja, ka Latvijas aizsargāto augu šķirņu reģistrā ir iekļautas 182 šķirnes.
“No kurām vairāk nekā 50% ir lauksaimniecības sugas. Tuvu 30% ir augļu koki un ogulāji. Nepilni 20% ir dekoratīvie augi.
87% no reģistrā iekļautajām šķirnēm ir Latvijā selekcionētas šķirnes.
Selekcionāri aktivitāti izrāda. Ik gadus saņemam vidēji četrus līdz septiņus iesniegumus. Bet ir arī bijuši gadi, kad ir iesniegti 10–13 iesniegumi,” norādīja Bajale.
Šķirnes reģistrēšana Latvijā negarantē aizsardzību citā valstī. Līdz ar to Eiropas Savienībā (ES) izveidots Eiropas kopējais augu šķirņu aizsardzības reģistrs. Tiesa, ceļš līdz šķirnes reģistrēšanai ir garš un dārgs.
Vītoliņš tic, ka tuvākajā nākotnē šī joma tiks sakārtota. Viņš sacīja: “Mana prognoze ir tāda, ka, visticamāk, tuvākos piecos, septiņos gados tas viss tiks sajūgts kopā ar ekoloģiskām vides prasībām un tiks sakārtota likumdošana par to, kādā veidā būtu jābūt šķirnēm apzīmētām, tirgojot arī interneta veikalā. Jau tagad būtu jābūt klāt šiem “R” burtiņiem, lai to visu varētu izkontrolēt. Bet, tā kā nav šīs kontrolējošās iestādes, tad, visticamāk, tāda tiks radīta.”
Vai tā tiks radīta Eiropas līmenī vai atstāta nacionālā līmenī, tas jau ir cits jautājums un uz to atbildes ekspertam šobrīd vēl nav.