Dienas ziņas

Topošajiem mediķiem Alūksnē piešķir stipendijas

Dienas ziņas

Pierīga par diviem tiltiem bagātāka

Karjeras dienā noskaidro nākotnes plānus

Augstskolas vilina Madonas jauniešus mācīties to piedāvātajās specialitātēs

Laikā, kad pedagogi cīnās par savam darbam atbilstošu atalgojumu, ne mazāk saspringts periods ir arī pēdējo klašu vidusskolēniem - ir pienācis pēdējais brīdis pieņemt vienu no nozīmīgākajiem lēmumiem, proti, saprast, kādu nākotnes profesiju izvēlēties. Lai jauniešiem palīdzētu atrast piemērotu turpmākās izglītības apguves ceļu, trešdien Madonas Valsts ģimnāzijā norisinājās Karjeras diena, kurā ar savu piedāvājumu iepazīstināja un uz skolēnus interesējošiem jautājumiem atbildēja 15 augstskolu pārstāvji.

Karjeras dienas Madonas Valsts ģimnāzija rīko katru gadu, un pieredze rāda, ka lielākā daļa audzēkņu savu nākotni izvēlas tieši nepastarpinātās sarunās ar augstskolu pārstāvjiem. „Es atnācu tāpēc, ka manas klasesbiedrenes nāca, vienkārši tā paklausīties, jo es nezinu, kur es gribu iet un ko mācīties,” atzīst  Madonas 1.vidusskolas skolniece.

Iecienītākās augstskolas Madonas pusē ir lielākās universitātes, izvēloties gan humanitāros, gan eksaktos virzienus.

„Noteicošais ir tas, kurā izglītības programmā skolēni mācās, un tie skolēni, kas mācās dabaszinību izglītības programmā, pārsvarā izvēlas tehniska virziena izglītības programmas,” klāsta Madonas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Solita Medene.

Skolā norāda, ka pēdējos pāris gados lielai daļai topošo studentu profesijas izvēlē noteicošās ir turpmākās darba iespējas un sagaidāmais atalgojums, tāpēc aizvien populārāka audzēkņu vidū kļūst Banku augstkola, Jūras akadēmija un farmaceita specialitāte. „Viņi redz to reālo tirgus situāciju, prot salīdzināt vidējo atalgojumu šajā nozarē ar citām nozarēm, un tas produkts, ko viņi iegūst šajās programmās, viņus laikam apmierina,” pieļauj Banku augstskolas prakses vadītājs Ilmārs Pilinieks.

Ja pirms gadiem, kādiem septiņiem, bija tā, ka vispār Jūras akadēmija nevarēja nokomplektēt pirmos kursus, tad šobrīd jau ir diezgan liels konkurss un, jo konkurss ir lielāks, jo labāk sagatavoti ir jaunie studenti,” piebilst Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne. 

Samazinoties audzēkņu skaitam skolās, sarūk arī studentu skaits augstskolās, tāpēc augstākās mācību iestādes neslēpj konkurenci savā starpā un cenšas atvērt arvien jaunas studiju programmas. „Beidzot pie mums bakalaura programmu, iegūst divas kvalifikācijas ar augstāko izglītību - viņš var strādāt kā treneris vai menedžeris, vai treneris vai sporta skolotājs, vai treneris, vai rekreācijas speciālists - izvēle ir liela,” savu augstskolu slavē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas metodiķe Austra Kurkinaite.

Diemžēl skolotāju zemais atalgojums ir jau radījis savu iespaidu arī uz jauniešiem. Ģimnāzijā lēš, ka no teju simt absolventiem katru gadu skolotāja profesiju izvēlas vien pāris audzēkņu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt