Augstākā tiesa vēršas Satversmes tiesā par minimālo pensiju apmēru

Atzīstot par kritisku situāciju, ka piektā daļa vecuma pensijas saņēmēju saņem pensiju zem nabadzības sliekšņa, Augstākā tiesa (AT) jeb Senāts vērsies Satversmes tiesā par vecuma pensiju minimālo apmēru, paziņojumā medijiem informēja AT.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments ceturtdien, 18. decembrī, apturēja tiesvedību administratīvajā lietā par vecuma pensijas minimālo apmēru, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā.

Izskatot kasācijas sūdzību, Senāts konstatēja, ka Latvijā 2018. gadā zem nabadzības sliekšņa vecuma pensiju saņēma piektā daļa no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas Senāta vērtējumā ir kritiski.

Izskatāmajā lietā pieteicējam ar 30 gadu darba stāžu vecuma pensijas apmērs sākotnēji bija noteikts 66,73 eiro mēnesī, kas ir mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru, tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra paaugstināja to līdz minimālajam apmēram – 83,24 eiro mēnesī.

Pensijas apmērs pieteicējam tika arī pārskatīts un indeksēts. Šobrīd pieteicēja vecuma pensija no 2019. gada 1. oktobra ir 110,6 eiro mēnesī.

Noskaidrojot valsts garantētās vecuma pensijas minimālā apmēra atbilstību Latvijas Satversmei, Senāts ņēma vērā starptautisko tiesību normas, kuras Latvija ir apņēmusies ievērot sociālās drošības jomā, proti, 1996. gada pārskatītās Eiropas Sociālās hartas normas.

Senāts atzina, ka šajā gadījumā Latvijas valsts nav izpildījusi tās pienākumu nodrošināt pieteicējam tiesības uz vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā atbilstoši Hartas un attiecīgi arī Satversmes normām.

Senāts secināja, ka “pieteicēja vecuma pensijas apmērs ir zem 40 % no ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju, kas tādējādi automātiski rada neatbilstību minētajām tiesību normām”, informēja tiesa.

Senāta ieskatā likumdevējs, izvēloties Latvijai vispiemērotāko metodi vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanai, nav pietiekami rūpīgi ņēmis vērā un izvērtējis visus apstākļus, lai garantētu personām tiesības uz sociālo nodrošinājumu – vecuma pensiju – vismaz minimālajā apmērā, kas vienlaikus ļautu šīm personām vecumdienās saglabāt cilvēka cienīgu dzīvi.

“Šāds rezultāts skaidri liecina, ka valsts nav pienācīgi izvērtējusi izvēlētās metodes potenciālo ietekmi uz nabadzības sekām. Lai arī labklājības līmenis valstī turpina augt, tajā pašā laikā kritisks ir to cilvēku skaits, kuri kļūst nabadzīgāki,” norāda tiesa.

Arī raugoties no samērīguma principa, Senāta vērtējumā vecuma pensijas apmēram būtu jābūt jo īpaši lielākam tādai personai, kurai ir 30 gadu apdrošināšanas stāžs. Tas pieteicēja situāciju padara vēl nesamērīgāku. Šāda situācija, kad pieteicējs nespēj sevi objektīvi uzturēt un tiek pastāvīgi nostādīts, viņa vārdiem sakot, lūdzēja lomā, neatbilst sociāli atbildīgas valsts mērķim, kas prasa, cik iespējams, nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci, pausts AT paziņojumā.

Likumdevējs ir atzinis, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs 64,03 eiro (kam attiecīgi tiek piemērots koeficients atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža, tādējādi veidojot valsts noteikto vecuma pensijas minimālo apmēru) nav mainīts kopš 2006. gada 1. janvāra –  14 gadus. Lai arī Ministru kabinets 2019. gada  decembrī izdeva jaunus noteikumus par minimālo pensiju, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, tomēr Senāts konstatēja, ka arī ar jauno regulējumu pieteicējam pensijas apmērs nemainīsies un netiks nodrošināts  atbilstošs vecuma pensijas apmērs.

Tiesvedība lietā  apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti