Lauku saimniecībā atvēlēts zemes stūrītis, kas nu cītīgi jāravē. Biedrībā vērtē, ka tādējādi bērni iepazīst lauku darbus, mācās strādāt un labāk saprot, ka arī pašiem ir jāiegulda darbs, lai būtu ko likt galdā.
Bruņojušies ar kapļiem, visi pirmdien strādāt atbraukušie dodas lūkot, kas pa nedēļu noticis četrās viņu apsaimniekotajās vadziņās. Līdz ar pupām, zirņiem, gurķiem un bietēm nav snaudušas arī nezāles, tāpēc darba daudz. Vairākiem bērniem šī ir pirmā ravēšanas pieredze.
„Ir laukos dārzs, bet man tur nevajag ravēt, tur mamma brauc uz laukiem un ravē, jo es īsti nemāku, es daudzas reizes izrauju arī to, ko nevajag, ārā (..) Šeit vienkārši viss ir redzams un mazas tās nezāles, laukos ir lielas,” saka projekta dalībniece Urzula Šverna.
Zemīti, kur bērniem darboties, nu jau otro vasaru savā saimniecībā Valmieras pagastā atvēl Āboliņu ģimene. Ik gadu uz zupas virtuvi tiek vesta arī daļa pašu izaudzētā, taču saimniece vērtē – šeit svarīgāks par ražu ir pats process.
„Man patīk, ka viņi mācās, es domāju, ka viņi daudz iegūs, jo, ja tu māki strādāt, tad tu bez maizes nekad nebūsi. Tev vienmēr būs, ja tu būsi čakls,” norāda zemnieku saimniecības „Liberti” saimniece Inga Āboliņa.
Arī biedrības dienas centra vadītāja, kas visās aktivitātēs ir kopā ar bērniem, vērtē, ka šie būs lietderīgi pavadīti mēneši un visiem būs radusies lielāka izpratne par dzīvi laukos un par to, ka šeit darbu ir tik daudz. „Mēs varam strādāt un izrādās, ka darbiņu ir tik daudz, ka nav jau gala. Tāpat mums liekas – mēs tik tīri noravējām, šodien atbraucam un mums ir pārsteigums, viss ir no gala jāsāk. Tātad tie darbiņi ir, darbiņi ir, un atkal jādara,” atzīmē biedrības dienas centra vadītāja Agita Akmene.
Rudenī varēs rīkot ražas vākšanas talku, taču tas nebūs vienīgais bērnu atalgojums. Visi, atbilstoši savam paveiktajam darbam, saņems arī dāvanu kartes skolas lietu iegādei. Bērni atzīst – šī ir laba iespēja, kā pavadīt vasaru. „Draugi jau aizbraukuši visi kaut kur. Tad es te pastrādāju. Mājās nav ko darīt, mamma teica, lai es atbraucu šeit, un tad man iepatikās,” uzsvēra projekta dalībniece Eliana Vaciaka.
Finansiāli šo projektu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, ar ko Kristīgais žēlsirdības centrs sadarbojas jau piecus gadus. Bērnu labdarības virtuve ik dienu ar siltu zupu nodrošina ap 80 Valmieras bērnus, kas nāk no mazturīgām ģimenēm.
