Ierosinājums ar sociālo nodokli aplikt arī autoratlīdzības izsaucis pamatīgu viļņošanos mediju vidē. Raidorganizāciju, preses un grāmatu izdevēju asociācijas jau izplatījušas paziņojumu, ka nav gatavas šādām pārmaiņām, jo nozare joprojām nav atguvusies no krīzes. Arī Latvijas Žurnālistu savienība uzskata, ka obligāts sociālais nodoklis tikai pasliktinās žurnālistu dzīves kvalitāti, jo saruks reālie ienākumi. Tikmēr otrā žurnālistus pārstāvošajā organizācijā - Latvijas Žurnālistu asociācijā - viedokļi krasi atšķiras. Asociācijas vadītāja Anda Rožukalne šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka aizstāv ideju par obligātu sociālo nodokli no autoratlīdzībām:
„Ja mēs runājam, ka žurnālistiem sava sociālā aizsardzība ir jāliek uz mediju biznesa altāra, tad grūti saprast, kā vārdā. Tā tomēr ir diezgan liela liekulība, ka žurnālistiem jācīnās par visu citu tiesībām, bet viņu pašu situācija ir sliktāka nekā tiem, par ko viņi cīnās.”
Autoratlīdzību proporcija žurnālistu atalgojumā pamatīgi pieauga krīzes laikā. Rožukalne uzskata, ka nu pagājis pietiekams laiks, lai tomēr pārtrauktu ieilgušo praksi normālus darba līgumus aizvietot ar autoratlīdzībām un kā oriģinālu autordarbu noformēt arī korektora vai maketētāja darbu. Žurnālistu asociācijas vadītāja piekrīt, ka autoratlīdzību aplikšanai ar sociālo nodokli būs arī zaudējumi, tomēr tā esot pašlaik labākā alternatīva.
Kategoriski pret autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli iebilst cita asociācijas valdes locekle - žurnāla „Ir” galvenā redaktore un izdevēja Nellija Ločmele. Viņa uzsver - tas nevairos kopējo naudas daudzumu mediju biznesā, kas jau tagad lielākoties strādā ar zaudējumiem, tāpēc galu galā cietīs paši žurnālisti.
„Šeit nav runa par izdevēju izdzīvošanu, nav tāda kara - izdevēji pret žurnālistiem. Es kategoriski nepiekrītu, ka šo atšķirīgo nostāju nosaka tas, vai cilvēks ir izdevējs vai žurnālists. Manuprāt, atšķirīgo nostāju nosaka tas, cik plašā mērogā tu skaties uz šo problēmu. Ja tu skaties ļoti šaurā veidā un prasi - vai ir taisnīgi, ka žurnālistiem nav sociālo garantiju - tad jā, protams, tas nav taisnīgi. Bet kā to risināt? Vai šis piedāvātais risinājums tiešām palielina žurnālistu sociālās garantijas un uzlabo viņu stāvokli? Es uzskatu, ka nē,” atzīst Ločmele.
Ločmele vērtē, ka vienīgais izaugsmes ceļš ir būtiski samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu, celt nodokļus patēriņam un nekustamajiem īpašumiem. Taču par maksimāli lielas naudas daļas tērēšanu jāļauj lemt cilvēkam pašam. Ločmele norāda, ka žurnālisti jau pašlaik var brīvprātīgi maksāt sociālo nodokli vai veikt uzkrājumus, aprēķinot, kas viņiem būs izdevīgāk.
„Legāla nodokļu optimizācijas shēma” - tā populāro autoratlīdzību principu žurnālistikā sauc labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa gan atzīst, ka politiķiem šis jautājums vienmēr bijis kā karsts kartupelis, jo neviens nevēlas sanīsties ar mediju īpašniekiem. Taču ministres ieskatā žurnālistu sociālā neaizsargātība vairs ilgstoši nedrīkst turpināties.
Likumprojekts par autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli būtu jāizstrādā Viņķeles vadītājai Labklājības ministrijai. Politiķe gan ir pārliecināta, ka no nākamā gada izmaiņas spēkā vēl nebūs:
„Man nav ilūziju, ka tas tiks cauri Saeimai. Saeimas uzdrīkstēšanās vēlēšanu gadā cilāt tik sarežģītu jautājumu - es domāju, mēs vēl neesam tam gatavi.”
Pilnībā atmest šai iecerei ar roku ministre gan negrasās un rosinās autoratlīdzību saņēmējus diferencēt. Nepieciešamību diskutēt par „robu aizvēršanu” likumos, kas pašlaik ļauj ietaupīt uz darbinieku sociālo aizsardzību, paudis arī premjers Valdis Dombrovskis.
