Atpirkt zemi Krievijas pierobežā – tas nav igauņu izgudrojums. Tā uzsver Iekšlietu ministrijā, skaidrojot – Latvija ar šo procesu pavirzījusies jau krietni tālāk par kaimiņvalstīm, un jau tuvākajās nedēļas ministrija ziņojumu par atpērkamajiem īpašumiem grasās iesniegt izskatīšanai valdībā.
Lai arī Igaunijas Krievijas un Latvijas Krievijas robežu garumi ir diezgan līdzīgi, lielu daļu Igaunijas – Krievijas robežas aizņem Peipusa ezers, tāpēc, kamēr igauņiem jāatpērk vien 99 pierobežas īpašumi, mums – teju 300.
"Tie ir zemes gabali, kas piegulst tieši robežas joslai un runa ir par šo īpašumu atsavināšanu, neiet runa, vismaz man nav bijusi sūdzība neviena, ka būtu kāda privātpersona izlikta no savām mājām, tadēļ, ka ir jāierīko robeža. Es neizslēdzu indivuduālus gadījumus, bet kopumā man nav bijis pamats bažām, 278 konkrēti cilvēki, kas piekrituši," saka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
Kamēr igauņi paziņojuši, ka cer iztikt bez piespiedu īpašumu atsavināšanas, Kozlovskis atzīst – ja neizdosies pārliecināt piecus īpašniekus, kuri šobrīd nevēlas zemesgabalus pārdot, par to atsavināšanu balsos Saeima. Īpašumus plānots atpirkt 12 metru platā joslā gar visu Krievijas robežu. Kopējās izmaksas vēl nav zināmas, jo ne ar visiem īpašniekiem izdevies vienoties par cenu.
Apskatīt pierobežas zonu šorīt bija devies arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš gan sākotnēji intervijā norādīja – neredz jēgu zemes iepirkšanai.
"Kam pieder zeme, tas nespēlē lomu, izņemot, ja šī zeme ir pārdota varbūt Krievijas pilsoņiem, tas varbūt varētu radīt problēmas, bet pašreizējā momentā valsts budžetā nav līdzekļu, lai organizētu kaut kādas zemju iepirkšanas, mūsu pamatuzdevums ir stiprināt esošo robežu," sacīja Vējonis.
Vēlāk gan izrādās – Vējonis jautājumu pārpratis un zemes atpirkšanu pilnība atbalsta. "No rīta, ko es teicu, tas bija jautājums attiecībā par to, ka Igaunija pieņēmusi lēmumu, ka atpirks pierobežas zemi; vai Latvijā tas ir jāatpērk, mana atbilde bija, ka nē, nav pierobežā jāatpērk zeme. Bet attiecībā uz 12 metru aizsargjoslu, robežjoslu, protams, tai jāatrodas valsts īpašumā, jo tur atrodas robežstabi. Šajā joslā arī tiek nodrošināta valsts aizsardzība," saka Vējonis.
"Viņa ir vienkārši kritiskā stāvoklī. Lielākā daļā robežsargiem ir jāskatās nevis uz Krievijas pusi, bet zem kājām, lai neiekristu kādā muklājā un nenogāztos no laipiņas, kas ir faktiski sapuvusi," atzīst Kozlovskis.
Aizsardzības ministrijā arī skaidro – pretēji Vējoņa minējumiem, Igaunijas un Latvijas īstenotie procesi pierobežas zonā neatšķiras. 12 metru pierobežas joslas ierīkošana tiks uzsākta jau šogad. Pašreiz tai budžetā atvēlēts pusmiljons eiro, bet, kā norāda aizsardzības ministrs, pie šāda finansējuma process prasīs pārāk ilgu laiku.
