Latvijas bēgļu aizsardzības plāns ir daļa no lielāka reģionāla plāna, kas tika izveidots jau pirms nepilna gada, tiklīdz sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Sākumā tas aptvēra piecas valstis, bet nu paplašināts un iekļauj 10 valstis, ieskaitot arī Latviju.
Pievienošanās lielākam plānam mērķēta galvenokārt uz to, lai Latvijā jau iesāktā palīdzība Ukrainas bēgļiem, ko sniedz gan valsts, gan ļoti lielā mērā arī nevalstiskās organizācijas, neapstātos, tā plāna atklāšanā teica ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecības Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vadītājs Henriks Nordentofts.
"ANO Bēgļu aģentūra pulcē pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai pievērstu uzmanību to lomas un vajadzību nozīmīgumam.
Jo, lai gan sākotnēji lielu darbu var izdarīt brīvprātīgi, tam ir vajadzīga ilgtspēja, vajadzīga struktūra," teica Nordentofts.
Bēgļu aģentūras pārstāvis skaidroja, ka tas nozīmē palīdzības sniegšanas pārredzamību un koordināciju, piemēram, bēgļu transportēšanā un izmitināšanā, teiksim, tad, ja kāds uzņēmies atvest cilvēkus no Ukrainas uz citu valsti, lai būtu pārliecība, ka galā viņus kāds sagaida un ka viņiem ir jumts virs galvas.
Plāns paredz arī iespēju īstenot tādus palīdzības veidus, kuriem līdz šim veltīts mazāk uzmanības. Piemērus minēja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Agnese Lāce: "Jauniešu iekļaušanas aktivitātes… tieši neformālās izglītības un kopienu mijiedarbības jomā. Tāpat arī novērtējums līdzšinējam pašvaldību sniegumam Ukraiņu uzņemšanā."
Vēl viena priekšrocība dalībai reģionālajā plānā būs iespēja operatīvi iepazīt citu valstu pieredzi kādā pie mums vēl neapgūtā palīdzības sniegšanas veidā. Plānā ietverti pasākumi, kuru realizācijai nepieciešami kopumā ap 11,2 miljoniem eiro; kā pauda bēgļu organizācijas pārstāvis, tā būs gan Eiropas nodokļu maksātāju nauda, gan līdzekļi no dažādiem sabiedriskiem fondiem un sponsoriem.
Plānā uzmanība koncentrēta uz bēgļiem no Ukrainas, taču ANO Bēgļu aģentūras pārstāvis nepiekrita, ka tas nozīmētu atšķirīgu attieksmi pret cilvēkiem, kuri ierodas no citām valstīm.
"Ir pozitīva, labvēlīgāka diskriminācija pret ukraiņiem, bet neteiksim, ka ir negatīva diskriminācija pret pārējiem; tas tā nav," apgalvoja Nordentofts.
Viņaprāt, kopējais sabiedrības atbalsts un saliedētībā vēlmē palīdzēt Ukrainai uzlabos attieksmi pret bēgļiem kopumā.
