Gan Saeimā, gan valdībā pēdējos mēnešos daudz diskutēts par VDK pētnieku darba kvalitāti un uzraudzību. Zinātnieku komisijas vadītājs Kārlis Kangeris atzīst, ka tas aizkavējis arī jau paveikto pētījumu publicēšanas darbus.
Bet jaunizdotajā VDK grāmatā ir iekļauts apkopojums par informācijas atklātību un VDK dokumentiem, par 1941.gada čekas slepkavībām Liepājā, kā arī cietuma dienasgrāmatas no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kad notiesātie cietumā drīkstēja rakstīt dienasgrāmatas, stāstīja Kangeris.
Vēl viens raksts būs arī par kontrabandas jautājumiem, būs arī garš raksts par “Intūrista” Rīgas nodaļu un kā VDK darbojās šajā struktūrā, kā gides vervēja, kas viņām bija jādara, uz kuriem kolhoziem jāved. Vēl vairāki raksti būs par augstākajiem drošības komitejas vadītājiem.
“Šie visi darbi ir tikai viena daļa no pagājušā gada darba rezultātiem, būtībā materiālu jau ir tik daudz, ka varētu vēl piekto un sesto [sējumu] izdot,” atzina Kangeris.
VDK ietekme nerobežojās ar aģentu vervēšanu un tiešām represijām. Tā savus mērķus īstenoja, cenšoties kontrolēt visas sabiedrības dzīves jomas. Pētīti nepolitiski noziegumi kā kontrabanda un bēgšanas gadījumi no PSRS.
Latvijas Universitātes profesors, grāmatas recenzents Ivars Ījabs norādīja, ka “tas ir ļoti, ļoti interesants jautājums, ko nozīmē padomju režīma apstākļos nepolitisks noziegums”.
“Padomju režīms lielā mērā bija balstīts uz primitīvām, mūsdienās ārkārtīgi ikdienišķām cilvēka vajadzībām, piemēram, patēriņa priekšmeti. Šis deficīts bija ļoti lielā mērā sabiedrības kontrole,” skaidroja Ījabs.
Kā arī iepriekšējos rakstu krājumos, arī ceturtajā liela darba daļa veltīta biogrāfijām. Datu valsts inspekcija nesen uzsāka pārbaudi, vai komisija līdz ar VDK darbinieku biogrāfijām nav neatļauti publicējusi arī dzīvo radinieku datus. Komisijas priekšsēdētājs gan norādīja, ka tas nekādi neesot ietekmējis informācijas apjomu, kas tagad pieejams sabiedrībai.
“Visi izņēmumi ir uzskaitīti, kad var strādāt ar šiem datiem, un zinātniskā pētniecība ir viens no izņēmuma gadījumiem. Otrs gadījums ir valsts intereses un sabiedrības intereses. Būtībā komisija ir izveidota valsts un sabiedrības interesēs,” pauda Kārlis Kangeris.
Līdz komisijas darba termiņa beigām pavasarī iecerēts izdot vēl divus rakstu krājumus. Komisijas vadītājs pauda, ka par spīti publiski izskanējušajām šaubām, visus darbus pētnieki pabeigšot laikā.
