Asociācija: Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas ieviešana sagādā izaicinājumus

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai, visām dalībvalstīm jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšana, taču Latvijā patlaban bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas ieviešana sagādā izaicinājumus, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir virtuves, pārtikas atliekas un pusfabrikāti, bez iepakojuma, kas ir termiski apstrādāti (cepti, vārīti utt.), bet vairs nav paredzēti izmantošanai cilvēku uzturā. Pie bioloģiski noārdāmiem atkritumiem pieskaitāmi arī bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi.

Kā stāstīja asociācijas vadītājs, pēdējā pusgada laikā dažādas vides aizsardzības organizācijas, kā arī privātie uzņēmēji un atkritumu apsaimniekotāji regulāri pievērsušies bioloģiski noārdāmo atkritumu tēmas skaidrošanai, lai pastiprināti veicinātu iedzīvotāju izpratni. "Tomēr izskaidrot to, kas 2023.gadā sagaidīs ikvienu iedzīvotāju un nozares spēlētāju, nemaz nav tik vienkārši. Pilnvērtīga šīs sistēmas ieviešana patiešām samazinās apglabāto atkritumu daudzumu, tomēr līdz tam ir jāņem vērā nozares ekspertu rekomendācijas, lai savlaicīgi sagatavotos arī šāda veida iesaistei kopējā atkritumu daudzuma mazināšanā," viņš atzina.

Ugors uzsvēra, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu koncepts ir plašs - gan pēc šo atkritumu iedalījuma veidiem, gan neskaitāmajām prasībām to apsaimniekošanā, tāpat arī pēc šo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām.

Taču maldīgs ir pastāvošais uzskats, ka šie ir tikai pārtikas atkritumi.

"Tāpat, ja tas vēl nav darīts līdz šim, iespējams šķirot gan lauksaimniecības atkritumus, kas ir, piemēram, graudi, salmi, gan lopkopības, gan kokrūpniecības atkritumus. Arī dūņas no bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām klasificējamas kā bioloģiski noārdāmie atkritumi," atklāja asociācijas vadītājs.

Pēc viņa stāstītā, iepriekšminētais attiecināms ne tikai uz lauku reģionu iedzīvotājiem, jo jāņem vērā, ka procentuāli pilsētu iedzīvotāji uz lauksaimniecības procesā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu rēķina kompensē šo saražoto atkritumu daudzumu, līdzīgā daudzumā radot, piemēram, pārtikas atkritumus.

Pielāgošanās šīm jaunajām prasībām ļauj spriest, kā sabiedrība uzņems un palīdzēs īstenot pārmaiņas arī citu starptautisku prasību kontekstā, piemēram, no 2025.gada paredzētās tekstila atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanā. "Skaidrs, ka šis jaunais papildu informācijas slogs uzliek jaunu atbildību, tomēr jāsaprot, ka viena daļa iedzīvotāju to dara jau labu laiku, apzināti vai neapzināti, un, otrkārt, šķirojot vēl viena veida atkritumus, mēs visi varam ievērojami samazināt to atkritumu daudzumu, ko atkritumu apsaimniekotājs nogādātu poligonos," teica Ugors.

Viņš atzina, ka

šī veida atkritumu šķirošanai iespējamas divas realizācijas stratēģijas - vai nu centralizēta savākšana un tālāka nodošana pārstrādei no daudzdzīvokļu mājām, vai arī individuāla kompostēšana privātmājās.

"Protams, ka arī galvaspilsētā iespējams kompostēt, tomēr kompostējot jebkurā gadījumā ir jāņem vērā dažādas rekomendācijas par derīga komposta veidošanu, piemēram, ka kompostu veido tikai no atļautajiem bioloģiski noārdāmo atkritumu veidiem, tos sasmalcinot un sajaucot. Tāpat pārstrādājamais materiāls nedrīkst saturēt plastmasas, stiklu un citus piemaisījumu materiālus," skaidroja Ugors.

Tādējādi - gadījumā, ja par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes metodi netiek izvēlēta aerobā pārstrāde jeb kompostēšana, šos atkritumus izmanto vai nu biogāzes ražošanā vai arī mehāniski - bioloģiskā pārstrādē, atklāja asociācijas vadītājs. Otrs variants nodrošina to, ka tiek samazināts tilpums atkritumu materiālam, tiek nodrošināta atkritumu stabilizācija, patogēnu samazināšana, biogāzes ražošana enerģijai. Bioreakciju produktus tāpat var izmantot kā augsnes mēslojumu, tās īpašību uzlabotājus, vai arī tie var tikt noglabāti.

Ja iedzīvotājam nav sava privātīpašuma, kā arī nav iespējas veidot kompostu, jo tā dzīvesvieta ir, piemēram, Rīgā, tad

no 2023.gada ir paredzēti vairāki risinājumi, lai iedzīvotāji varētu ērti savākt bioloģiski noārdāmos atkritumus un nodot pārstrādei biogāzes ražotnē.

Kā norādīja Ugors, prakse liecina, ka visbiežāk bioloģiski noārdāmo apsaimniekošanā tiek izmantoti nelieli trauki ar vai bez vāka (atkārtoti lietojams), "kraft" papīra maisi (vienreizlietojami), speciāli bioloģiski sadalāmās plastmasas maisi un atsevišķi konteineri bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai, kompostēšanai.

Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu līdz 2030.gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums ir samazināts tiktāl, ka tas veido līdz 10% no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma. Latvijai un sešām citām valstīm var papildus dot piecus gadus šī mērķrādītāja sasniegšanai. Tādā gadījumā līdz 2030.gadam jāsamazina apglabāto sadzīves atkritumu daudzums līdz 20% no radušos sadzīves atkritumu kopējā apjoma.

Atkritumu saimniecības asociācija ir dibināta 1994.gadā un tā ir atkritumu saimniecības nozares, profesionāla, neatkarīga, brīvprātīga biedrība, bezpeļņas organizācija. Asociācijas darbības mērķis ir veicināt apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu un tās sakārtošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti