Kopējais bērnu skaits ar invaliditāti Latvijā ir ap astoņiem tūkstošiem. No tiem 2000 ir tādi, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe. Šie bērni ir tie, kuriem pienākas asistenta pakalpojumi. Tomēr jau vairākus gadus asistenti ir tikai aptuveni astotajai daļai šo bērnu – pēdējos gadus skaits svārstās no 250 – 270. Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa skaidro – tam ir vairāki iemesli.
„Daļa no viņiem nav sasniegusi obligātās izglītības vecumu, daļa jau ir pabeigusi vai neturpina pēc 9. klases mācības. Vēl daļa mācās speciālās izglītības iestādēs, un vēl daļai ir invaliditāte ar speciālās kopšanas indikācijām, bet viņi mācību procesā sev šo asistentu nesaskata par nepieciešamu.
Tā kā grūti spriest, vai tas skaits varētu būt par mazu,” skaidro Celmiņa.
Cilvēku ar īpašam vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāja Gunta Anča stāsta, ka asistenti ir lielisks risinājums, lai bērni varētu mācīties parastajās skolās. Tomēr viņa vēlētos, lai šādu bērnu būtu vairāk.
„Un aizvien ir diezgan daudz bērnu, kas aiziet gan speciālajās skolās, gan kuriem ir mājapmācība. Un tās ir tās lietas, kas neļauj bērniem aiziet parastajās skolās, līdz ar to bērnu skaits tajās skolās varētu būt lielāks.
Jo, ja viņš būtu lielāks, tad skola pieņemtu vienu cilvēku ar nosaukumu asistents, tad tur ir, trīs, četri bērni un tad ar tiem bērniem viņš arī strādā,” stāsta Anča.
Bet tagad, kad bērnu skaits ar asistentiem ir zem 300 un tie mācās dažādās skolās visā Latvijā, par asistentiem kļūst arī vecāki. Lai gan Izglītības ministrija norāda, ka tie ir tikai aptuveni 20 procenti, Anča saka, ka jebkurā gadījumā bērnam ar vecāku ik dienu iet uz skolu nav viegli.
„Tad jūs varat iedomāties, ko nozīmē iet ar mammu uz skolu.
Un tādēļ mēs ļoti pozitīvi vērtējam to situāciju, kad skola meklē risinājumu un skolas darbinieki kļūst par asistentiem. Un tas būtu labs risinājums, un, manuprāt, noņemtu šo radinieku slogu. Bet iekļaujošā izglītība mums joprojām vairāk ir teorētiska, nevis praktiska,” uzskata Anča.
Ik gadu valsts asistentiem tērē aptuveni 600 tūkstošus eiro. Nākamajiem gadiem, iespējams, naudu vajadzēs vairāk, jo, kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija, plānots, ka asistentus varētu saņemt ne tikai skolēni.
„Ir bijuši šī iniciatīva, ka nodrošināt šādus pakalpojumus ne tikai profesionālās un vidējās izglītības iestādēs, bet arī augstākajās. Un mēs esam pat rosinājuši izmaiņas invaliditātes likumā, kas tuvākajā laikā tiks skatīts Saeimā, ka arī augstākās izglītības iestādēs cilvēki ar invaliditāti varētu saņemt šādu pakalpojumu,” stāsta ministrijas pārstāve Lāsma Škestere.
Tātad asistentu sistēma strādā, arī bērnu skaits, kam tas ir nepieciešams, ir stabils. Un, lai gan par iekļaujošo izglītību ir arī kritika, kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijā, skolās integrēto skolēnu skaits ar speciālām vajadzībām ik gadu aug un nu jau pārsniedz 40% no kopējā izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita.
